Muzikāls piezīmju blociņš

Tā arī īsti neesmu drošs, vai abus nule klajā nākušos pašmāju “dance-pop-punk-postrock-hvz” grupas “Satellites LV” albumus saukt par “gada atgriešanos” Latvijas mūzikā. Teorētiski jā - kopš 2001.gada ‘Kind Of Glue’ nekas cits ar uzrakstu “Satellites LV” uz vāka veikalos nav bijis nopērkams. No otras puses - un diez vai kāds to būs palaidis garām - šodienas “setelaiti” ir mainījušies līdz nepazīšanai, liekot reiz neformālos eksperimentētājus teju vai nosaukt par vietējās mūzikas scēnas hitmeikeriem, un slavas un kvalitātes ziņā likt blakus visām “Prāta Vētrām” un Intariem Busuļiem.

(more…)

Kaut kas ir neglābjami zudis. Kāds būtu precīzākais vārds? Asums? Doma? Aura? Vai varbūt - jēga?

(more…)

Pēc idejas šai recenzijai bija jātop vēl pagājušogad un jārēgojas šai lapā mazliet zemāk, pirms mana gada topa. Apnicis jau, ka katru gadu janvāris mūzikas recenziju ziņā var tikt saukts par 13.iepriekšējā gada mēnesi. Bet vienā mēnesī jau visu iepriekšējā gada laikā “izlieto ūdeni” (lasi: garām palaistos albumus) nesasmelsi. Un vēl jo vairāk - tā kā šī apskata subjekts, Austrālijas “jaunās cerības” - dueta “Empire Of The Sun” debijas plate ‘Walking On A Dream’ ir nosaucama gan par 2008., gan 2009.gada albumu (Eiropā tā nāks klajā februārī), tad - whatever, lai iet.

(more…)

No indīroka pie deju mūzikas. Ja savā iepriekšējā albumā britu puiši jau iezīmēja šo virzību, tad jaunākajā, trešajā platē tā ir gandrīz noslēgusies, aiz sevis atstājot enerģētisku, tumsnēju, sintētisku un gana labi noproducētu elektro-roku, kurā var sastapt arī kora ārijas un dziedājumus (’Zephyrus’). Problēma un iemesls, kāpēc ‘Intimacy’ jau pasludināts par albumu, ar kuru “Bloc Party” oficiāli ir kļuvuši par “persona-non-grata” pasaules rokmūzikā, ir tas, ka pārāk bieži plate nenostrādā līdz galam. Noskaņa ir - gara acīm labākajos plates mirkļos varu iztēloties sevi stāvam uz debesskrāpja jumta un vējā matiem plīvojot noraugoties uz reklāmu izgaismoto pilsētu tur, lejā - taču pamatojuma tam visam nav. Āķīgas harmonijas, patukši teksti un pārāk daudz lieku skaņdarbu. Tomēr tas netraucē albumā atrast dažus “uzrunājošus” opusus:

Šīsvasaras lipīgākais popalbums ir klāt! Pašu mājās klajā nākusi jau pirms gada, šī dāņu kolektīva debijas plate nesen kā ir ieraudzījusi arī Eiropas mūzikas tirgu un, līdz ar to, likusi tūkstošiem saldas, līdzi lēkājamas un kvalitatīvas popmūzikas cienītājiem sajūsmā sist plaukstas un “ieperošo” ritmu pavadījumā dīdīties ofisa krēslā no rīta līdz vakaram.

(more…)