Category Archives: Divi

Depeche Mode ‘Sounds Of The Universe’ (2/5)

Pus-oficiāla vēstule a.god. Deividam Gāna (Gahana, Gehena u.c.) k-gam. Es, apakšā parakstījies, jūsu klausītājs un cienītājs visus savus garos un mokošos pusaudžu pārejas vecuma gadus, vēlējos uzjautāt “bez aplinkiem” – vai Jums pašam patīk tas, ko pēdējā laikā esat “savārījis”? Es, protams, runāju par to stundu ilgo ķīseli, ko strīdus karstumā šās recenzijas turpinājumā, iespējams, arī nosaukšu par grupas “Depeche Mode” 12. albumu ‘Sounds Of The Universe’.

Continue reading

John Mellencamp ‘Life, Death, Love, And Freedom’ (2/5)

Melenkamps cenšas izklausīties pēc jauno laiku Springstīna. Runā, ka ar nodomu – cenšoties atdarināt “tipisko” ASV folk/country/blues lielceļu un krogu mūziku. Mērķis ir sasniegts, Melenkamps viegli uzbur piepīpēta krogus atmosfēru. Taču sauc to par “autentisku atdarināšanu” vai iepako kā gribi – tas ir un paliek kā minimums miljardais kantrī/blūza ieraksts ASV pastāvēšanas vēsturē, līdz ar to – ne gluži kaut kas “īpašs”.

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

My Morning Jacket ‘Evil Urges’ (2/5)

My Morning Jacket Evil UrgesPaliekot uzticīgs “americana” un salda indīroka kokteilim, par ko jau runāts arī iztirzājot iepriekšējos “My Morning Jacket” albumus, šis Kentukī kolektīvs nācis klajā ar piekto studijas plati. Tajā grupa gan ir sasniegusi jaunus augstumus tādās disciplīnās kā melodiskums un harmoniskums, taču uz tā rēķina plate ir zaudējusi krietnu devu tā dumpinieciskuma un nenopulēta rokmūzikas gara, ar kuru daudziem līdz šim asociējās “My Morning Jacket”.

Continue reading

Janet Jackson ‘Discipline’ (2/5)

Janet Jackson DisciplineNu nestāsti, ka esi baigais “hārdais” vecis (vai džuse) un nekad, NEKAD neatļaujies paklausīties kaut ko pretīgi salkanu, taču tai pat laikā vienkārši skaistu. Esmu tai paaudzē, kas savā muzikālajā attīstībā ir izbaudījis kā “Led Zeppelin”, tā “East 17″, un neteikšu, ka diži par to kaunos. Galu galā – ikvienā mūzikas kolekcijā ir kāds “tumšais” kakts, kurā neuzkrītoši sastutētas pāris šādas plates, attaisnojoties ar spārnoto “sweet’n'sour talk” – lai zinātu, kā “garšo” salda mūzika, man ir jāpazīst arī totāli mēsli.

Continue reading