Jauns Roberta “Boba Dilana” Cimmermana albums! Vai gan vēl vajadzīgi kādi citi ievadvārdi? Vecaiszēns, kurš maijā svinēs savu 68.jubileju, jauno, pēc skaita 33.studijas plati un pašu tās tapšanas faktu ļoti veiksmīgi slēpis, kā rezultātā, šķiet, pirmoreiz pēc ilgiem laikiem jauns Dilana albums tā pirmajā klausīšanās reizē ir patiess pārsteigums, nevis tikai tāds punkts uz i apjomīgam mārketinga “bulšitam”, kurā lieku reizi tiek atgādināts – ģēnijiem taču nemēdz būt štruntīgi ieraksti.
Tag Archives: rock
Doves ‘Kingdom Of Rust’ (4/5)
Mančestras indie-roka apvienības “Doves” ceturtā plate ir mans, iespējams, šī gada gaidītākais ieraksts. Blakus Geibriela jaunajai platei. Kā vieni, tā otrs īpaši neaizraujas ar jaunu ierakstu izdošanu (pēdējais “Doves” ieraksts ‘Some Cities’ nāca klajā pirms četriem gadiem), kas vēl jo vairāk nozīmē svētkus ikreiz, kad vari ar trīcošu sirdi nospiest “Play” pogu savā atskaņotājā un meklēt atbildi uz nervus kutinošo jautājumu “Kas nu būs?”.
The Decemberists ‘The Hazards Of Love’ (4/5)
Portlendas progresīvie indie-rokeri “The Decemberists” atgriežas ar piekto studijas albumu, kurš “uz papīra” ir pat kārdinošāks par īstenību – šis ieraksts ir radies, iespaidojoties no nejauši atrasta, 1966.gadā izdota folkmūzikas EP un sākotnēji bijis iecerēts tikai kā viena dziesma – ‘The Hazards Of Love’, minētā EP nosaukums. Taču gala rezultātā radies stāsts par kādu sievieti vārdā Margareta, kas dzīvo pilsētā pie liela meža, un viņas mīļoto vārdā Viljamu, kurš mīt mežā un kuru Margareta dodas meklēt, kad uzzina, ka viņa gaida bērnu. Kā muzikāli, tā tematiski balansējot uz robežas starp progresīvo roku un rokoperu ar folkmūzikas elementiem, ‘The Hazards Of Love’ ir vēl viens absolūti burvīgs apliecinājums “The Decemberists” ģenialitātei un vēl viens gana spējīgs pretendents uz gada aizraujošāko albumu topu.
Continue reading The Decemberists ‘The Hazards Of Love’ (4/5)
U2 ‘No Line On The Horizon’ (4/5)
Šķiet, centrālā frāze visās ar “U2” jaunāko ierakstu saistītajās recenzijās kā mūsu, tā arī citos platuma grādos ir par jaunās plates vienoto skanējumu, koncepciju, kuras rezultātā grupa “U2” atkal ir TĀ grupa, kāda tā bijusi XX gadā (šai vietā katrs piesauc viņaprāt pēdējo lielisko “U2” plati – vai tā būtu ‘Pop’ vai ‘Joshua Tree’).
Morrissey ‘Years Of Refusal’ (3,5/5)
To, ka britu mūzikas ikona – nopelniem bagātais dziesminieks Misters Stīvens Patriks Morisejs ir izcils stāstnieks, tas nav nekāds jaunums. Jau “The Smiths” laikos, nemaz nerunājot par Moriseja līdzšinējiem astoņiem soloierakstiem, viņš katru savu skaņdarbu ir veidojis kā kādu eseju vai skici ar pamatīgi jūtamu autobiogrāfisku piesitienu. Tiesa, šāda pieeja ar laiku radīja problēmu – apķērīgam klausītājam pietika ar diviem, trim Moriseja ierakstiem, lai savā prātā uzzīmētu precīzu mūziķa ģīmetni. Dīvainā kārtā, Moriseja devītā soloplate ir patīkams un mazliet pat pārsteidzošs izņēmums.