Rokmūzikas grandi “AC/DC” jau tad, kad šo rindu autors vēl zem galda staigāja, bija sapratuši maģisko atziņu - nevajag labot to, kas nav salūzis. Pēc astoņu gadu klusēšanas perioda klajā nākusī jaunākā vīru plate šo domu iemieso sevī visburtiskākajā veidā.
Kā var aizmirst, kā var aizmirst… Cukursaldo puisēnu “Keane” debijas plati pirms četriem gadiem, kas katapultēja puišus popa slavas zenītā un medaini salkanu dūdošanu par mīlas lietām atkal padarīja modernu.
Un nevar Maikam Skineram nepiekrist - labākā mūzika jau radīta labi sen, labākās un radošākās reklāmas arīdzan spējam vairs tikai parodēt, bet paši braukājam mašīnās un dzīvojam dzīvokļos, kurus esam aizņēmušies no kādas ziemeļvalstu bankas. Tādas, lūk, pārdomas par dzīvi!
Dubultalbums, viens latviski, viens krieviski. Lieliska dzeja (Sergejs Timofejevs, Jānis Elsbergs, Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš un Andris Akmentiņš), nevainojamas Kārļa Lāča melodijas (viņš to štelli pieprot), gūzma viesmūziķu (viss “TAT” sastāvs + vēl citi), taču pats galvenais - atzīstama dažādība žanros un patiesi kvalitatīvs Busuļa vokāls. Aizraujoši klausīties, pat tad, ja parasti Busuli nespējat ciest.
ASV dziesminieks Konors Obersts, kurš plašāk pazīstams ar savu darbību folkroka apvienībā “Bright Eyes”, nācis klajā ar svaigu, kopskaitā ceturto soloalbumu, kurā turpina dūdot protesta dziesmas “indigo” bērniem.