Tie laiki, kad Portlendas alternatīvie rokeri “The Dandy Warhols” prata tā - vienkārši “uzcept” pasaules mēroga hitu kā ‘Bohemian Like You’, ir sen pagājuši. Savā jaunākajā ierakstā zēni sākotnēji vēl cenšas konstruēt sev iepriekš raksturīgo “ķerto tusētāju” atmosfēru, taču cieš absolūtu fiasko.
Kad esam noskaidrojuši, ka Mančestriešu “The Verve” ceturtā albuma nosaukums ir nevis ‘Ceturtais’, bet gan ‘Uz priekšu’ (vai vismaz uz to pusi), atliek vien noskaidrot, vai Ričarda Eškrofta vadītais kolektīvs pēc astoņu gadu pārtraukuma patiešām dodas pretim jaunām uzvarām vai tomēr (un visticamāk) atgriežas ar senu dienu nostaļģiju n reižu sildītas zupas izskatā.
ASV dziesminieks Konors Obersts, kurš plašāk pazīstams ar savu darbību folkroka apvienībā “Bright Eyes”, nācis klajā ar svaigu, kopskaitā ceturto soloalbumu, kurā turpina dūdot protesta dziesmas “indigo” bērniem.
“Tur kaut kam ir jābūt…”, lūkojoties uz draudīgi pelēkajiem lietus mākoņiem debesīs virs Mežaparka estrādes nodomāja ne viens vien Prāta Vētras koncerta apmeklētājs. Bet nebija. Un labi, ka tā. Jo bija citur - uz skatuves, publikā, gribētos pat teikt - gaisā! Varbūt ne vienreizējs, taču dzīvs un dvēselisks bija šis albuma ‘Tur kaut kam ir jābūt’ tūres noslēguma koncerts Rīgā.
Beks nekad nav bijis “universāli atzīts” mūziķis - uz daudziem šā Kalifornijas indie-dziesminieka klusā zem-deguna dūdošana par eksistenciālām tēmām tā arī nekad nav īsti iedarbojusies. Citi savukārt joprojām lepojas ar savu apbružāto ‘Odelay’ kopiju un dzīves grūtākajās dienās sevi perfekti asociē ar misteru Beku Hansenu. Personīgi jāatzīst - tas nenākas grūti. Arī Beka jaunākajā platē. Lai arī cik samocīta tā arī pirmajā brīdī nešķistu.