Muzikāls piezīmju blociņš

No indīroka pie deju mūzikas. Ja savā iepriekšējā albumā britu puiši jau iezīmēja šo virzību, tad jaunākajā, trešajā platē tā ir gandrīz noslēgusies, aiz sevis atstājot enerģētisku, tumsnēju, sintētisku un gana labi noproducētu elektro-roku, kurā var sastapt arī kora ārijas un dziedājumus (’Zephyrus’). Problēma un iemesls, kāpēc ‘Intimacy’ jau pasludināts par albumu, ar kuru “Bloc Party” oficiāli ir kļuvuši par “persona-non-grata” pasaules rokmūzikā, ir tas, ka pārāk bieži plate nenostrādā līdz galam. Noskaņa ir - gara acīm labākajos plates mirkļos varu iztēloties sevi stāvam uz debesskrāpja jumta un vējā matiem plīvojot noraugoties uz reklāmu izgaismoto pilsētu tur, lejā - taču pamatojuma tam visam nav. Āķīgas harmonijas, patukši teksti un pārāk daudz lieku skaņdarbu. Tomēr tas netraucē albumā atrast dažus “uzrunājošus” opusus:

Gluži kā gados vecākiem cilvēkiem reizēm ir pagrūti “iebraukt” visā šai strauji uz priekšu ritošajā informācijas tehnoloģiju laikmetā, tāpat arī ir daži mūziķi, kuriem pārslēgšanās no konceptalbumiem un rokoperām uz singlu vai pat mobilo telefonu melodiju ēru sagādā jūtamas galvassāpes.

(more…)

Mazliet novēloti, tas tiesa, bet nespēju atturēties “atdot godu” pašmāju slavenākajam pankroka kolektīvam un sveikt viņus ar sava debijas albuma iznākšanu - tam bijuši nepieciešami “nieka” desmit gadi.

(more…)

Kanādiešu “indie” roka supergrupas “Broken Social Scene” viens no neskaitāmajiem dalībniekiem, dziesminieks Džeisons Kolets laidis klajā piekto soloplati - ierakstu, kurš piedāvā vienkāršu, sirsnīgu, taču absolūti aizmirstamu “alternatīvo” kantrīmūziku.

(more…)

Frāze “Lenija astotais studijas albums ir labākais šā mūziķa ieraksts” ir patiesa, taču tajā ir viens āķis - ‘It Is Time For A Love Revolution’ ir nenoliedzami labākais mūzikas ieraksts, kura tapšanā ir piedalījies Lenijs Kravics. Taču šo 60.-70.gadu rokmūzikas citātu vācelīti nosaukt par Lenija Kravica albumu var tikai ar piespiešanos.

(more…)