Conor Oberst and the Mystic Valley Band ‘Outer South’ (2,5/5)

Tas gan ir atsevišķa pētījuma vērts temats, taču vismaz jaunākais ASV dziesminieka Konora Obersta ieraksts ir spilgts apliecinājums – ja tā sauktajiem “protesta mūziķiem” vairs nav pret ko protestēt, viņi radošā ziņā samaitājas.

Es, protams, visvairāk atsaucos uz iepriekšējo “Bright Eyes” albumu, kurš, jāatgādina, tapa laikā, kad pie varas vēl bija Džordžs Dubultvē un, līdz ar to, Konoram Oberstam ne pa visam netrūka dažādu netaisnību un pārestību, kuras apdziedāt un kuru vaininiekus “kārt pie staba”. Pat pagājušā gada augustā klajā nākušais iepriekšējais Konora Obersta soloalbums piedāvāja auzraujošāku dziesmu muzikālo un tekstuālo materiālu. Domājams, man nav jums jāatgādina, kādi mūziķi tiek saukti par dziesminiekiem un pateicoties kādiem saviem dotumiem viņi pie šādas “palamas” ir tikuši.

Savā jaunākajā ierakstā Konors Obersts ir pārtapis vienkāršā ASV “alt.country” lielceļu mūziķī, un tas nav kompliments. Tiesa, vēl nav tik traki, lai ‘Outer South’ nosauktu par “kantrīmūzikas popsu”, jo zināms šarms šais 16 opusos tomēr vietumis ir atrodams, un galvenokārt tam par iemeslu ir fakts, ka visas dziesmas jaunajā ierakstā radījuši paši pavadošā sastāva mūziķi. Taču monētai ir divas puses, tāpat arī tas, kas vienubrīd ir “cilvēcisks skanējums” un būtībā nozīmē ierakstu, kuru mūziķi ieraksta vairāk savam priekam, jau nākamajā pārvēršas platē, kur atrodamas dziesmas par to, ka “es redzēju ērgli sēžam uz sētas mieta. Vismaz man šķita, ka tas ir ērglis…” Bez komentāriem.

Jā, pārāk neizteiksmīgs un plakans padevies šis Obersta darinājums. Plates augstākais punkts (lasi: sakarīgākā mūzika) atrodams septiņas minūtes ilgajā plates priekšpēdējā kompozīcijā, kas, šķiet, vienīgā jaunajā albumā spēj klausītāju “ievilkt sevī” un uzburt kaut jebkādu ainu viņa acu priekšā. Jau iepriekšējie mūziķa ieraksti ne pa visam nav “pa zobam” katram – vai nu ir jābūt patiesam kantrīmūzikas cienītājam (šajos platuma grādos?!) vai arī pacietīgam klausītājam, kam patīk iedziļināties un analizēt, ieklausīties un arī saklausīt. Šeit klausījos, klausījos, un tā arī nesaklausīju.

Noklausies:

‘Slowly (Oh So Slowly)’
[audio:ConorOberst_SlowlyOhSoSlowly.mp3]

‘Ten Women’
[audio:ConorOberst_TenWomen.mp3]

‘I Got The Reason #2’
[audio:ConorOberst_IGotTheReasonNr2.mp3]

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *