Nu tad beidzot, rakājoties pa milzīgo šogad klajā nākušo, taču vēl nerecenzēto albumu čupu, esmu nonācis arī līdz šā gada jūnijā izdotajai lieliskā mūziķa un ģitārista Raja Kūdera jaunākajai platei ‘I, Flathead’ - pēdējai trīs albumu sērijā par “Ameriku, kuras vairs nav”. Jāatgādina, ka otrā šīs sērijas plate ‘My Name Is Buddy’ bija atrodama arī manā 2007.gada labāko albumu topā.
Ir pienācis tas mirklis, kad ar faktu un vienu pašu apzināšanos, ka Treisija Čepmena ir lieliska, sapņaina dziesminiece un ģeniālu, “sirdsgudru” tekstu autore, ir par maz.
Paliekot uzticīgs “americana” un salda indīroka kokteilim, par ko jau runāts arī iztirzājot iepriekšējos “My Morning Jacket” albumus, šis Kentukī kolektīvs nācis klajā ar piekto studijas plati. Tajā grupa gan ir sasniegusi jaunus augstumus tādās disciplīnās kā melodiskums un harmoniskums, taču uz tā rēķina plate ir zaudējusi krietnu devu tā dumpinieciskuma un nenopulēta rokmūzikas gara, ar kuru daudziem līdz šim asociējās “My Morning Jacket”.
Tas, kas sākās kā draudzīga kopā paspēlēšana nu ir rezultējies daudzkārtējās “Grammy” balvas ieguvējas Noras Džounsas jaunā projekta “The Little Willies” debijas albumā.
Rokmūzikas karaļa Džonija Keša meita Rozanna Keša savā jaunākajā izdevumā ‘Black Cadillac’, kā jau to varētu iztēloties pēc albuma nosaukuma vien, apdzied savas emocijas pēc tam, kad laika posmā no 2003.līdz 2005.gadam šāds “melns kadiljaks” ir mūžībā aizvedis mūziķes pamāti Džūnu Kārteri Kešu, tēvu Džoniju un māti Vivjenu Liberto Kešu Distinu.