Nu tad beidzot, rakājoties pa milzīgo šogad klajā nākušo, taču vēl nerecenzēto albumu čupu, esmu nonācis arī līdz šā gada jūnijā izdotajai lieliskā mūziķa un ģitārista Raja Kūdera jaunākajai platei ‘I, Flathead’ - pēdējai trīs albumu sērijā par “Ameriku, kuras vairs nav”. Jāatgādina, ka otrā šīs sērijas plate ‘My Name Is Buddy’ bija atrodama arī manā 2007.gada labāko albumu topā.
Dubultalbums, viens latviski, viens krieviski. Lieliska dzeja (Sergejs Timofejevs, Jānis Elsbergs, Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš un Andris Akmentiņš), nevainojamas Kārļa Lāča melodijas (viņš to štelli pieprot), gūzma viesmūziķu (viss “TAT” sastāvs + vēl citi), taču pats galvenais - atzīstama dažādība žanros un patiesi kvalitatīvs Busuļa vokāls. Aizraujoši klausīties, pat tad, ja parasti Busuli nespējat ciest.
Tā pati Biruta Ozoliņa, kura pirms septiņiem gadiem albumā ‘Bolta eimu’ duetā ar kokli demonstrēja savu mīlestību pret Latgales novada tautasdziesmām, atgriezusies ar šīm pašām latgaļu tautas melodijām, taču nu jau gluži citā veidolā, kas pamatoti paģērējis uz albuma vāka atsauci gan uz pasaules mūziku, gan uz etno un free-džezu.
Norvēģijas mūzikas “mekas” Bergenas dziesminieks Sondre Lerke gada sākumā nācis klajā ar jau trešo studijas ierakstu, kurā mūziķis savā daiļradē pievērsies nedaudz citai “dziesminieku” ērai.
Turpinot pastiprināti interesēties par šīs vasaras aizraujošākajiem džeza mūzikas izdevumiem, ausīs iekritis jau maija sākumā izdotais Edgara Džounsa ieraksts, kura nosaukums principā visperfektāk arī sagatavo klausītāju tā saturam – nomierinošam džeza, blūza un soulmūzikas kokteilim, kas vislabāk varētu garšot, piemēram, brīvdienu rītos.