Muzikāls piezīmju blociņš

Ir pienācis tas mirklis, kad ar faktu un vienu pašu apzināšanos, ka Treisija Čepmena ir lieliska, sapņaina dziesminiece un ģeniālu, “sirdsgudru” tekstu autore, ir par maz.

(more…)

Aptuveni tas pats, kas The Hampdens sakarā. Labs sākums, lai iepazītos ar šiem vācu indie-elektroniķiem. Izteikts noskaņu albums, saturiski ne pārāk bagāts, taču spēj riktīgi ievilkt sevī. Labs skaņu celiņš rudenīgām pastaigām, iekšējām pārdomām vai vienkāršam “daydreaming”-am.

Skaists, Melburnā tapis poproks, ar visām no tā izejošajām sekām. Mazliet atsit “Cranberries”. Mūzika “tām dienām”, kad prātā nāk visādas pagātnes muļķības, “romantiskās skumjas”, taureņi vēderā, pirmie skūpsti un lēnās dejas skolas diskotēkās. Jāklausās reti, citādāk būs par saldu un par meitenīgu. Toties skaista solistes dzeja (”I’m sick and tired of apathy and Cobain tributes”).

Formas uzvara pār saturu - tā četros vārdos gribētos raksturot jaunāko “Stereolab” plati. Puiši un meitenes krietni mazākā mērā te ir aizrāvušies ar muzikālās bohēmas konstruēšanu, tā vietā uzsvaru liekot uz daudzveidību un vārdu “interesants” tā ne-pārnestajā nozīmē. Es melotu, ja teiktu, ka albuma “baudāmībai” tas ir nācis par labu.

(more…)

Kad esam noskaidrojuši, ka Mančestriešu “The Verve” ceturtā albuma nosaukums ir nevis ‘Ceturtais’, bet gan ‘Uz priekšu’ (vai vismaz uz to pusi), atliek vien noskaidrot, vai Ričarda Eškrofta vadītais kolektīvs pēc astoņu gadu pārtraukuma patiešām dodas pretim jaunām uzvarām vai tomēr (un visticamāk) atgriežas ar senu dienu nostaļģiju n reižu sildītas zupas izskatā.

(more…)