Tag Archives: experimental

Grizzly Bear ‘Veckatismet’ (3/5)

Būtu skumji sava slinkuma pēc šeit nepieminēt šā gada vienu no izslavētākajiem ierakstiem. “Grizzly Bear” ir kārtējie (bez negatīvas pieskaņas) aizokeāna “indie” rokmūziķi, kas rotaļājas ar nu jau par retro kļuvušiem rokmūzikas “štrihiem”, preses relīzēs stāsta par savu cieņu pret “Beach Boys” un Braiena Vilsona daiļradi un kā savā radošajā, tā ikdienas dzīvē uzvedas kā no mēness nokrituši un pēdējos 30-40 gadus garām palaiduši. Tā visa sausais atlikums ir nepārspīlējot – šā gada (ja ne visa gadu desmita) labākā dziesma ‘Two Weeks’ ar, šķiet, vienu no vis-”frīkainākajiem” videoklipiem, ko jebkad esmu redzējis.
Continue reading

Antony and the Johnsons ‘The Crying Light’ (4/5)

2005.gada septembris. “Mercury” mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija. Domājams, tieši šai brīdī aizsākās mūziku mīlošās civilizācijas daļas šķelšanās divās radikāli pretējās nometnēs. Vieni, rokas pret debesīm sviesdami, pasludināja jauna Mesijas dzimšanu mūzikā, citiem ausis sāka asiņot brīdī, kad radio kārtējo reizi ieskanējās grupas “Antony and the Johnsons” līdera Entonija Hegartija transseksuāli sievišķais vokāls.

Continue reading

TV On The Radio ‘Dear Science, ‘ (3,5/5)

Ir nepieciešams laiks, lai Ņujorkas alternatīvā/eksperimentālā roka ansambļa “TV On The Radio” jaunākajā, trešajā albumā “iebrauktu” – negaidiet mīlestību no pirmā acu uzmetiena. Taču kad tas ir noticis (un kaut kādā mērā tas notiek ar katru šā “Prinss vs. Deivids Bovijs” muzikālā kokteiļa baudītāju), pat mazāko albuma neveiksmi gribēsies uztvert kā personīgu apvainojumu.

Continue reading

Slava / Rolšteins ‘Opening Night’ (3,5/5)

Slava Rolšteins Beguile The TediumKamēr nācija vienā balsī runā praktiski tikai un vienīgi par jauno “Prāta Vētras” albumu, ir laiks “for something completely different”. Pilnīgi droši nemaz nezinu, vai “Dzelteno Pastnieku” un “NSRD” dalībnieka Viestura Slavas un reklāmista/elektroniķa Kaspara Rolšteina jauno kopdarbu ‘Opening Night’ vispār iespējams iegādāties veikalos, taču manās rokās šī plate pa ceļu neceļiem tomēr ir nonākusi. Kā cilvēks, kurš stundām ilgi var runāt par “Dzelteno Pastnieku” dziesmām un tekstiem (jo īpaši frāzi “lietaini vēji snieg”), uzskatu par savu pilsoņa pienākumu mazliet iemest ausi šajā reizē daudzveidīgajā un monotonajā, brīžiem harmoniskajā, brīžiem totāli psihodēliskajā ierakstā.

Continue reading