Ir nepieciešams laiks, lai Ņujorkas alternatīvā/eksperimentālā roka ansambļa “TV On The Radio” jaunākajā, trešajā albumā “iebrauktu” – negaidiet mīlestību no pirmā acu uzmetiena. Taču kad tas ir noticis (un kaut kādā mērā tas notiek ar katru šā “Prinss vs. Deivids Bovijs” muzikālā kokteiļa baudītāju), pat mazāko albuma neveiksmi gribēsies uztvert kā personīgu apvainojumu.

Iespējams, tāpēc, ka ‘Dear Science, ‘ (ar visu komatu), par spīti tam, ka šis esot “TV On The Radio” diskogrāfijas “pop-albums”, prasa pamatīgu iedziļināšanos. Būtībā klausītājam ir jāiegulda darbs, lai pretim saņemtu konceptuālu, perfekti “noproducētu” albumu ar gūzmu skaistām dziesmām, kuras es nedomājot ierindošu 2008.gada labāko klāstā. Spilgts piemērs, plates ievaddziesma – “shoegaze” žanra rāmjos ievietojamā ‘Halfway Home’, ar kuru pilnīgi pietiek, lai vismaz saprastu, ka grupas šarms un “āķis” slēpjas spējā radīt šūpuļdziesmas popmūzikas neizlutinātajai sabiedrības daļai, kas mūzikā meklē stāstu, kaisli, oriģinalitāti un paša mākslinieka dzīvo elpu.

Augstākminētais vienādojums “TV On The Radio” = Prinss + Deivids Bovijs nav tikai amizanta vārdu spēle – tā ir patiesība, kas turklāt savās “labākajās izpausmēs” izklausās gana amizanti, lai būtu labi (skat. ‘Crying’). Citu vērā ņemamu albuma dziesmu vidū jāpiesauc arī deju ritmos veidotais ‘Dancing Choose’ (kas uzrunās ikvienu “CSS” cienītāju), savukārt ‘Stork And Owl’ lēnais bīts un depresīvā dzeja jau kuro reizi liek apjūsmot “TV On The Radio” majestātisko skanējumu.

Iemesls tam, kāpēc šai vietā neizskan frāze par “iespējams, šī gada aizraujošāko ierakstu”, ir savdabīgs un neierasts. Katrā albumā ir savi “filleri” un dziesmas, kas neiederas kopainā. Tomēr neizskaidrojamā kārtā šie daži ‘Dear Science, ‘ liekie skaņdarbi (virspusēja fankmūzika ‘Golden Age’ un ‘Red Dress’ izskatā) kļūst par pēdējo punktu uz “i” – mirkli, kad pacietības mērs ir izsmelts; mirkli, kad vadzis lūzt. Tā vietā, lai akceptētu acīm redzamo – ka katrā albumā (izņemot dažus – “ideālos”) ir savi robi, tā vien gribas šos dažus ne tik veiksmīgos grupas opusus burtiski pazemot. Izdzēst, nolamāt un par sodu vēl papildus uzsvērt visu pārējo – “labo” albuma dziesmu pozitīvās īpašības. Iespējams, man ir jāvēršas pie kāda speciālista. Bet varbūt arī – un man pašam labpatiktos domāt tieši šādi – man vienkārši derdzas virspusēja, tukša divu nošu fankmūzika.

Noklausies:

‘Halfway Home’
[audio:TVOnTheRadio_HalfwayHome.mp3]

‘Crying’
[audio:TVOnTheRadio_Crying.mp3]

‘Family Tree’
[audio:TVOnTheRadio_FamilyTree.mp3]