Sākas daudzsološi, beidzas grandiozi, bet kāpēc šis noteikti nebūs mans mīļākais Muse ieraksts? Kā jau allaž šādos - jūtami pārproducētu albumu - gadījumos arguments “pārāk daudz labu ideju” parasti kā tāds bumerangs trāpa pašam kritiķim pa pieri. Jo vai gan 8 putukrējuma tortes un viena svecīte nav labāk par “standarta” variantu?
Daudz elektroniskāks un daudz smeldzīgāks par savu priekšgājēju. Kamēr pirmā no šīm britu nesen-vēl-indie-roka dziesminieka jaunākā, ceturtā albuma raksturiezīmēm ir diskutabla (lai neteiktu - brīžiem pašmērķīga), tikmēr skumju, mistikas un dažādu pārpasaulīgu emociju gūzma ir centrālais plates “āķis”. Nezaudējot “jaunā” Deivida Bovija sajūtu, Volfs tomēr ir pratis tai pāri uzcelt savu “pievienoto vērtību”. Brīžiem mērķējot biedējoši augstu un - likumsakarīgi - brīžiem pārcenšoties un nošaujot greizi.
‘Hard Times’
‘The Bachelor’
‘Damaris’
No Braitonas nākušās dziesminieces Natašas Kānas otrais soloalbums bija (un joprojām ir) atrodams mana šīgada “cerīgāko” ierakstu mapītē, un tikai laika trūkuma dēļ tā oficiālu aprakstīšanu esmu atlicis par apaļu mēnesi. Tiesa, iespējams tieši šis, tēlaini izsakoties - albumam dotais papildus laiks ir ļāvis precīzi definēt, tieši kāpēc es personīgi joprojām priekšroku dodu Kānas debijas platei.
Pus-oficiāla vēstule a.god. Deividam Gāna (Gahana, Gehena u.c.) k-gam. Es, apakšā parakstījies, jūsu klausītājs un cienītājs visus savus garos un mokošos pusaudžu pārejas vecuma gadus, vēlējos uzjautāt “bez aplinkiem” - vai Jums pašam patīk tas, ko pēdējā laikā esat “savārījis”? Es, protams, runāju par to stundu ilgo ķīseli, ko strīdus karstumā šās recenzijas turpinājumā, iespējams, arī nosaukšu par grupas “Depeche Mode” 12. albumu ‘Sounds Of The Universe’.
Trīs gadus pēc sava labākā (no diviem) albuma izdošanas, Ņujorkas visnotaļ alternatīvās rokmūzikas trio “Yeah Yeah Yeahs” ar harizmātisko Kārenu Ou priekšgalā ir sevi gandrīz pārspējuši vēlreiz - un atkal jau pēc vecum vecās “Monty Python” stratēģijas “and now - for something completely different”. Vieglāki, dejojami ritmi, pielīpošas melodijas, trāpīgi aranžējumi, lieliski teksti BET tā pati vecā smeldze - “Yeah Yeah Yeahs” pierāda, ka ir ne tikai inteliģentas rokmūzikas, bet arī gudras popmūzikas grandi.