Muzikāls piezīmju blociņš

Katru gadu, kopš vien rakstu recenzijas, tieši rudens ir tas laiks, kad nevilšus, ne īsti gaidīts ne negaidīts pēkšņi klajā nāk viens albums, kas spēj ieintriģēt un pārsteigt pietiekoši lielā mērā, lai decembrī ieņemtu ļoti augstu vietu gada muzikālajā “kopvērtējumā”. Prātā šādi iespiedies gan “The Knife” EP, gan “Magyar Posse” pēdējais izdevums, gan, protams, Keitas Bušas dubultnieks. Šobrīd izskatās, ka par šī gada “balto zvirbuli” varētu kļūt viens no abiem šonedēļ klajā laistajiem Ņujorkas “dream pop” grupas “Mercury Rev” diskiem. Vai abi. Bet par to vēlāk.

(more…)

Un nevar Maikam Skineram nepiekrist - labākā mūzika jau radīta labi sen, labākās un radošākās reklāmas arīdzan spējam vairs tikai parodēt, bet paši braukājam mašīnās un dzīvojam dzīvokļos, kurus esam aizņēmušies no kādas ziemeļvalstu bankas. Tādas, lūk, pārdomas par dzīvi!

(more…)

Aptuveni tas pats, kas The Hampdens sakarā. Labs sākums, lai iepazītos ar šiem vācu indie-elektroniķiem. Izteikts noskaņu albums, saturiski ne pārāk bagāts, taču spēj riktīgi ievilkt sevī. Labs skaņu celiņš rudenīgām pastaigām, iekšējām pārdomām vai vienkāršam “daydreaming”-am.

Beks nekad nav bijis “universāli atzīts” mūziķis - uz daudziem šā Kalifornijas indie-dziesminieka klusā zem-deguna dūdošana par eksistenciālām tēmām tā arī nekad nav īsti iedarbojusies. Citi savukārt joprojām lepojas ar savu apbružāto ‘Odelay’ kopiju un dzīves grūtākajās dienās sevi perfekti asociē ar misteru Beku Hansenu. Personīgi jāatzīst - tas nenākas grūti. Arī Beka jaunākajā platē. Lai arī cik samocīta tā arī pirmajā brīdī nešķistu.

(more…)

Vecum vecais stāsts par grupām, kurām tā - “nejauši sanāk” vienkārši graujoši daži singli, taču kurām tā arī nav lemts radīt viengabalainu, saturīgu dziesmu albumu.

(more…)