Muzikāls piezīmju blociņš

Neba jau es pirmais cilvēks uz zemes, kas, izdzirdējis kādā reklāmā lielisku melodiju, urbj tikmēr, kamēr dabon noklausīties visu šīs grupas albumu (reizēm arī visu diskogrāfiju - labākajos gadījumos). Tomēr vēl pirms es biju dzirdējis Bruklinas elektropopa trio “Chairlift” pārējās dziesmas un savu viedokli par šo grupu balstīju vien uz 4.paaudzes iPod Nano reklāmas rullītī dzirdamo 30 sekunžu semplu, es kārtējo reizi pārliecinājos gan par to, ka Stīvs Džobss ir patiesi “advancēts” melomāns, gan par to, ka ar pareizu mūziku reklāmā var panākt milzu lietas.

(more…)

Lai arī oficiāli Viskonsīnas štata dziesminieks Džastins Vernons sava jaunākā mūzikas projekta “Bon Iver” debijas plati pašrocīgi otrpus dīķim klajā laida jau 2007.gadā, tomēr, pateicoties izdevniecībai “Jagjaguwar”, jau kopš šī gada februāra šī plate lēni, bet nenovēršami ir rāpusies gada labāko ierakstu topa virsotnes virzienā.

(more…)

Katru gadu, kopš vien rakstu recenzijas, tieši rudens ir tas laiks, kad nevilšus, ne īsti gaidīts ne negaidīts pēkšņi klajā nāk viens albums, kas spēj ieintriģēt un pārsteigt pietiekoši lielā mērā, lai decembrī ieņemtu ļoti augstu vietu gada muzikālajā “kopvērtējumā”. Prātā šādi iespiedies gan “The Knife” EP, gan “Magyar Posse” pēdējais izdevums, gan, protams, Keitas Bušas dubultnieks. Šobrīd izskatās, ka par šī gada “balto zvirbuli” varētu kļūt viens no abiem šonedēļ klajā laistajiem Ņujorkas “dream pop” grupas “Mercury Rev” diskiem. Vai abi. Bet par to vēlāk.

(more…)

Aptuveni tas pats, kas The Hampdens sakarā. Labs sākums, lai iepazītos ar šiem vācu indie-elektroniķiem. Izteikts noskaņu albums, saturiski ne pārāk bagāts, taču spēj riktīgi ievilkt sevī. Labs skaņu celiņš rudenīgām pastaigām, iekšējām pārdomām vai vienkāršam “daydreaming”-am.

Pirmkārt jau jāapsveic “Sigur Ros” ar, šķiet, pirmo albumu savā karjerā, par kuru pilnīgi visa mūziku mīlošā auditorija uzreiz “nešpricē biksēs mazās porcijās”. Iespējams, vīzdegunīgs, taču gana atbilstošs uzsaukums priekš grupas, kuras mūzika, reiz patiesi maz-pamanīta un nenovērtēta, jau kādu laiku ir apaugusi ar kiču un iekļaujama “grēks-nezināt-skaitās-stilīgi-klausīties” kategorijā. Tas nenozīmē, ka es vai tu šo grupu uzlūko tieši šādi - ir runa par tendenci, kad cilvēki neiedziļinās mūzikā, kurā izņēmuma kārtā (uz vispasaules popkornizācijas fona) IR vērts ieklausīties arī mazliet rūpīgāk.

(more…)