Neba jau es pirmais cilvēks uz zemes, kas, izdzirdējis kādā reklāmā lielisku melodiju, urbj tikmēr, kamēr dabon noklausīties visu šīs grupas albumu (reizēm arī visu diskogrāfiju – labākajos gadījumos). Tomēr vēl pirms es biju dzirdējis Bruklinas elektropopa trio “Chairlift” pārējās dziesmas un savu viedokli par šo grupu balstīju vien uz 4.paaudzes iPod Nano reklāmas rullītī dzirdamo 30 sekunžu semplu, es kārtējo reizi pārliecinājos gan par to, ka Stīvs Džobss ir patiesi “advancēts” melomāns, gan par to, ka ar pareizu mūziku reklāmā var panākt milzu lietas.
Category Archives: Trīs
Joan Baez ‘Day After Tomorrow’ (3/5)
Atšķirībā no režisora Rolanda Emeriha 2004.gada filmas ar šādu pašu nosaukumu, ASV dziesminiece Džoana Baeza savā jaunākajā, pēc skaita kas-to-vairs-var-izskaitīt-kurā albumā aplūko pasaules galu nevis zinātniskās fantastikas, bet gan vecum vecajā reliģiskajā aspektā.
The Killers ‘Day And Age’ (3/5)
Vieni noteikti Brendana Flauersa vadītā Lasvegasas kolektīva jaunā, trešā albuma skanējumu sauks par “likumsakarīgu turpinājumu” tam, kas iesākās ar “Duran Duran” un “Depeche Mode” kultūrcitātiem. Citi īsi noskaldīs, ka “no post punk revival te vairs nav ne smakas”. Un abiem būs sava daļa taisnības.
Tracy Chapman ‘Our Bright Future’ (3/5)
Ir pienācis tas mirklis, kad ar faktu un vienu pašu apzināšanos, ka Treisija Čepmena ir lieliska, sapņaina dziesminiece un ģeniālu, “sirdsgudru” tekstu autore, ir par maz.
The Notwist ‘The Devil, You And Me’ (3/5)
Aptuveni tas pats, kas The Hampdens sakarā. Labs sākums, lai iepazītos ar šiem vācu indie-elektroniķiem. Izteikts noskaņu albums, saturiski ne pārāk bagāts, taču spēj riktīgi ievilkt sevī. Labs skaņu celiņš rudenīgām pastaigām, iekšējām pārdomām vai vienkāršam “daydreaming”-am.