Joan Baez ‘Day After Tomorrow’ (3/5)

Atšķirībā no režisora Rolanda Emeriha 2004.gada filmas ar šādu pašu nosaukumu, ASV dziesminiece Džoana Baeza savā jaunākajā, pēc skaita kas-to-vairs-var-izskaitīt-kurā albumā aplūko pasaules galu nevis zinātniskās fantastikas, bet gan vecum vecajā reliģiskajā aspektā.

‘Day After Tomorrow’ ir kaverversiju jeb, latviski izsakoties, vecu-dziesmu-jaunās-skaņās albums, kurā vienkopus pulcētas Stīva Ērla, Elvisa Kostello, Toma Veitsa, Petijas Grifinas, “T Bone” Bērneta un citu mūziķu komponētas dziesmas, kuras visas kā viena stāsta par cilvēka dzīves lielākajām atklāsmēm, sevis meklējumiem, dzīvi “pēc dzīves” un satikšanos ar Jēzu.

Nepārprotiet, manā balsī neieskanas “neticīgā sarkasms”, drīzāk gan “kritiķa tiešums”. Jo nav jābūt ne paraug-katolim ne arī rūdītam ateistam, lai, piemēram, skanot albuma vienai no romantiskākajām kompozīcijām ‘Rose Of Sharon’, sajustu zem ādas skrienošas skudriņas un beznosacījuma laimes sajūtu. Baudīts laukā, ziemas aukstumā, ‘Day After Tomorrow’ un tā akustiskās ģitāras arpēdžijas, mandolīnas skaņas un, visam pāri – dzīves gudrības pārpilnā Džoanas Baezas balss nevilšus prātā atsauc visus tavus mīļos, tuvos un dārgos, un kājas pašas tevi straujāk nes mājup, lai šiem cilvēkiem teiktu labus vārdus un dāvātu prieku. Jutīgākos Baezas izjustais vokāls un trāpīgā dzeja novedīs līdz pat “mitrām acīm”.

Taču, kā jau varētu aizdomāties, šādu absolūti laimīgu un skaidru agregātstāvokli mūsdienu cilvēks (lai neteiktu – mūsdienu jaunatne) nespēj saglabāt pārāk ilgi. Un 10 albuma dziesmas šai gadījumā ir “pārāk ilgi”. Tas gan runā sliktu nevis par pašu albumu, bet drīzāk par cilvēkiem un to sistemātisko notrulināšanos. Bet tas jau ir cits stāsts. Un tomēr, vienu nevar noliegt – ‘Day After Tomorrow’ ir ieraksts, kas, ja vien eksistētu šāda mērīšanas skala, būtu ieraksts ar vislielāko patiesas mīlestības un sirsnības koncentrāciju uz vienu dziesmas minūti.

Līdz ar to Baezas jaunā plate visdrīzāk ir ekselents pārsteigums, piemēram, mammai vai tētim, kuri savā jaunībā ar spīdumu acīs klausījušies Baezu, Džoniju Mičelu un citus tā sauktos “protesta dziesminiekus” un kuri šai stresainajā laikmetā pateiks milzīgu paldies par 40 minūtēm miera, saticības, laimes un skaistām atmiņām, kas bez šāda ieraksta ieskanēšanās, iespējams, tā arī būtu pazudušas pārmaiņu vējos.

Noklausies:

‘God Is God’
[audio:JoanBaez_GodIsGod.mp3]

‘Rose Of Sharon’
[audio:JoanBaez_RoseOfSharon.mp3]

‘Day After Tomorrow’
[audio:JoanBaez_DayAfterTomorrow.mp3]

Dziesmu saraksts:

1. “God Is God” (Steve Earle)
2. “Rose of Sharon” (Eliza Gilkyson)
3. “Scarlet Tide” (Elvis Costello, T Bone Burnett)
4. “Day After Tomorrow” (Tom Waits, Kathleen Brennan)
5. “Henry Russell’s Last Words” (Diana Jones)
6. “I Am A Wanderer” (Steve Earle)
7. “Mary” (Patty Griffin)
8. “Requiem” (Eliza Gilkyson)
9. “The Lower Road” (Thea Gilmore)
10. “Jericho Road” (Steve Earle)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *