Category Archives: Divarpus

The Whitest Boy Alive ‘Rules’ (2,5/5)

Savā otrajā blakusprojekta “The Whitest Boy Alive” platē Erlens Oije (tas pats, kas plašāk pazīstams, pateicoties Bergenas “sapņu popmūzikas” duetam “Kings Of Convenience”) ir attālinājies no 2006.gada diskā ‘Dreams’ ietvertā harmoniskā vidusceļa starp “shoegaze” un postroka žanriem. Tā vietā ‘Rules’ piedāvā gana sintētisku skanējumu, disko ritmus, dominējošas elektriskās ērģeles, un uzreiz neizskaidrojamu sajūtu, ka te tomēr pilnai laimei kaut kā pietrūkst.

Continue reading The Whitest Boy Alive ‘Rules’ (2,5/5)

Empire Of The Sun ‘Walking On A Dream’ (2,5/5)

Pēc idejas šai recenzijai bija jātop vēl pagājušogad un jārēgojas šai lapā mazliet zemāk, pirms mana gada topa. Apnicis jau, ka katru gadu janvāris mūzikas recenziju ziņā var tikt saukts par 13.iepriekšējā gada mēnesi. Bet vienā mēnesī jau visu iepriekšējā gada laikā “izlieto ūdeni” (lasi: garām palaistos albumus) nesasmelsi. Un vēl jo vairāk – tā kā šī apskata subjekts, Austrālijas “jaunās cerības” – dueta “Empire Of The Sun” debijas plate ‘Walking On A Dream’ ir nosaucama gan par 2008., gan 2009.gada albumu (Eiropā tā nāks klajā februārī), tad – whatever, lai iet.

Continue reading Empire Of The Sun ‘Walking On A Dream’ (2,5/5)

Bloc Party ‘Intimacy’ (2,5/5)

No indīroka pie deju mūzikas. Ja savā iepriekšējā albumā britu puiši jau iezīmēja šo virzību, tad jaunākajā, trešajā platē tā ir gandrīz noslēgusies, aiz sevis atstājot enerģētisku, tumsnēju, sintētisku un gana labi noproducētu elektro-roku, kurā var sastapt arī kora ārijas un dziedājumus (‘Zephyrus’). Problēma un iemesls, kāpēc ‘Intimacy’ jau pasludināts par albumu, ar kuru “Bloc Party” oficiāli ir kļuvuši par “persona-non-grata” pasaules rokmūzikā, ir tas, ka pārāk bieži plate nenostrādā līdz galam. Noskaņa ir – gara acīm labākajos plates mirkļos varu iztēloties sevi stāvam uz debesskrāpja jumta un vējā matiem plīvojot noraugoties uz reklāmu izgaismoto pilsētu tur, lejā – taču pamatojuma tam visam nav. Āķīgas harmonijas, patukši teksti un pārāk daudz lieku skaņdarbu. Tomēr tas netraucē albumā atrast dažus “uzrunājošus” opusus:

[audio:BlocParty_Biko.mp3]
[audio:BlocParty_Signs.mp3]
[audio:BlocParty_IonSquare.mp3]