Un nevar Maikam Skineram nepiekrist - labākā mūzika jau radīta labi sen, labākās un radošākās reklāmas arīdzan spējam vairs tikai parodēt, bet paši braukājam mašīnās un dzīvojam dzīvokļos, kurus esam aizņēmušies no kādas ziemeļvalstu bankas. Tādas, lūk, pārdomas par dzīvi!
Dubultalbums, viens latviski, viens krieviski. Lieliska dzeja (Sergejs Timofejevs, Jānis Elsbergs, Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš un Andris Akmentiņš), nevainojamas Kārļa Lāča melodijas (viņš to štelli pieprot), gūzma viesmūziķu (viss “TAT” sastāvs + vēl citi), taču pats galvenais - atzīstama dažādība žanros un patiesi kvalitatīvs Busuļa vokāls. Aizraujoši klausīties, pat tad, ja parasti Busuli nespējat ciest.
ASV dziesminieks Konors Obersts, kurš plašāk pazīstams ar savu darbību folkroka apvienībā “Bright Eyes”, nācis klajā ar svaigu, kopskaitā ceturto soloalbumu, kurā turpina dūdot protesta dziesmas “indigo” bērniem.
Pēc tāda hitu albuma, kāds bija pirmais “Mofo” puišu veikums, jebkas izklausīsies “tā - pa pusei”. Par laimi, tas ir tikai pirmā mirkļa iespaids, un ar laiku grupas otrās plates domīgā, mazliet skumīgā un panopietnā daba atklāj savus plusus. Viens no centrālajiem - “Mofo” savā otrajā albumā nu arī muzikāli izklausās pēc grupas, ne atsevišķu mūziķu projekta.
Šīsvasaras lipīgākais popalbums ir klāt! Pašu mājās klajā nākusi jau pirms gada, šī dāņu kolektīva debijas plate nesen kā ir ieraudzījusi arī Eiropas mūzikas tirgu un, līdz ar to, likusi tūkstošiem saldas, līdzi lēkājamas un kvalitatīvas popmūzikas cienītājiem sajūsmā sist plaukstas un “ieperošo” ritmu pavadījumā dīdīties ofisa krēslā no rīta līdz vakaram.