Kāds gudrs cilvēks ar segvārdu “Uģis” kādā interneta portālā par Brāļu Galaheru šībrīža un līdzšinējām gaitām izteicās tā: “Oasis nekad neko īpaši jaunu nav piedāvājis. Pārsvarā nožēlojama 5. pakāpes Bītlu kopija. Vienīgais, kas viņiem izdevās, bija trāpīt ar šo pieeju laikā, kad briti bija noilgojušies pēc kāda glābēja.” Viedi vārdi, kas vēl viedāki kļūst, kaut epizodiski iesviežot ausi dižo vīru septītajā albumā.
Kad esam noskaidrojuši, ka Mančestriešu “The Verve” ceturtā albuma nosaukums ir nevis ‘Ceturtais’, bet gan ‘Uz priekšu’ (vai vismaz uz to pusi), atliek vien noskaidrot, vai Ričarda Eškrofta vadītais kolektīvs pēc astoņu gadu pārtraukuma patiešām dodas pretim jaunām uzvarām vai tomēr (un visticamāk) atgriežas ar senu dienu nostaļģiju n reižu sildītas zupas izskatā.
Vai tā būtu neoficiālā grupas singlu B pušu izlase ‘A Rush Of B-Sides To The Head’, ko daudzi joprojām sauc par vislabāko “Coldplay” ierakstu, vai pretrunīgi vērtētais ‘X&Y’, “Coldplay” allaž ir bijis uzmanības centrā. Šai ziņā grūti pat noticēt, ka šī ir tikai ceturtā grupas plate! Par laimi, grupas jaunākais ieraksts aicina runāt praktiski tikai un vienīgi par saturiskām vērtībām, nevis atkal jau apcerēt, ir vai nav “Coldplay” mūzika pakļauta novecošanas riskam un kad tas (beidzot) varētu notikt.
Ir aizvadīti trīs gadi, gaidot par “vienīgo britpopa pārstāvi Latvijā” sauktās apvienības “Mofo” debijas plati. Pati grupa sola, ka radošās nesaskaņas ir aiz muguras un nākamie ieraksti dienasgaismu ieraudzīs gluži drīz. Skumja piebilde – ar kādu nieka 10 gadu nokavēšanos.
Nācis klajā jau pirms kāda brīža, pašmāju apvienības „metanoia” debijas albums ‘Ordinary’, šķiet, visperfektāk izklausās tieši laikā „starp”, piemēram, kā šobrīd – starp ziemu un pavasari.