Kāds gudrs cilvēks ar segvārdu “Uģis” kādā interneta portālā par Brāļu Galaheru šībrīža un līdzšinējām gaitām izteicās tā: “Oasis nekad neko īpaši jaunu nav piedāvājis. Pārsvarā nožēlojama 5. pakāpes Bītlu kopija. Vienīgais, kas viņiem izdevās, bija trāpīt ar šo pieeju laikā, kad briti bija noilgojušies pēc kāda glābēja.” Viedi vārdi, kas vēl viedāki kļūst, kaut epizodiski iesviežot ausi dižo vīru septītajā albumā.
Vēl viens piemērs tam, ka pārspīlēta skriešana pakaļ mūzikai un tās tendencēm nevis “godīga” mūziķa dzīve pie laba gala nenoved.
No “Supertramp” pie Eltona Džona - tā varētu formulēt britu pop-kolektīva “The Feeling” skanējuma izmaiņas, kas ir novedušas pie tā, ka šis - grupas otrais albums - uzskatāms par visai vāju atblāzmu no tās bezzobainās, taču vismaz sirsnīgās un vasarīgās popmūzikas, kas bija dzirdama šo puišu 2006.gada debijas platē.
Ja pēc albuma pirmās dziesmas (’Keep On Walking’) izdzirdēšanas un, protams, plates centrālā hita ‘Elvis Ain’t Dead’ 25.noklausīšanās reizes prasās “Scouting For Girls” debijas plati pielīdzināt dzīvespriecīgajiem britu puišiem no “Athletes” rindām, tad ar nožēlu brīdi vēlāk nākas atzīt, ka pārējais britu jaunās “pop-megagrupas” debijas plates muzikālais materiāls ir reti nebaudāms.
Ar pirmo albumu pēc vairāk nekā 33 gadu pārtraukuma savā sākotnējā sastāvā uz mūzikas skatuves atgriežas grupa “The Stooges”.