No “Supertramp” pie Eltona Džona - tā varētu formulēt britu pop-kolektīva “The Feeling” skanējuma izmaiņas, kas ir novedušas pie tā, ka šis - grupas otrais albums - uzskatāms par visai vāju atblāzmu no tās bezzobainās, taču vismaz sirsnīgās un vasarīgās popmūzikas, kas bija dzirdama šo puišu 2006.gada debijas platē.
Viena no iecienītākajām mūzikas apskatnieku nodarbībām, nepārprotami, ir salīdzināšana, taču blakus tai vismaz divreiz gadā (var arī biežāk, taču tad jau tas patiešām kļūst neciešami) ir jāpasludina kaut kādā mērā “labākais” albums – vai tas būtu “labākais gada” vai “lieliskākais rudens vakaru” ieraksts, vienalga. Tad nu, izmantojot savu stāvokli, atļaušos pastāstīt par vienu no potenciāli “labākajiem” vasaras albumiem.
Diez vai tas bija tikai lieliska menedžmenta nopelns, kas ļāva Austrālijas deviņdesmito gadu beigu ejošākajai eksportprecei – popa duetam “Savage Garden” savā nepilnu četru gadu un divu albumu ilgajā karjerā burtiski apgāzt visas pasaules pirktāko singlu topus un viļņveidīgi iekarot radiostaciju ēterus.