No “Supertramp” pie Eltona Džona – tā varētu formulēt britu pop-kolektīva “The Feeling” skanējuma izmaiņas, kas ir novedušas pie tā, ka šis – grupas otrais albums – uzskatāms par visai vāju atblāzmu no tās bezzobainās, taču vismaz sirsnīgās un vasarīgās popmūzikas, kas bija dzirdama šo puišu 2006.gada debijas platē.

Ne jau nu oriģinalitātes dēļ es puišu debijas ierakstu ‘Twelve Stops And Home’ ierindoju DELFI 2006.gada labāko debijas albumu topa 14.vietā. Jau pirms diviem gadiem “The Feeling” bija sasodīti špikotāji un krāpnieki, aizņemoties notis, noskaņas un harmonijas no visiem, sākot ar “Queen” un beidzot ar “Madness”. Savā jaunākajā izdevumā šim sarakstam ir pievienojies arī, piemēram, Mocarts (klasiskas arpēdžijas uz katra soļa), Pols Makartnijs (jo salda, neizteiksmīga, “Wings” ēras popmūzika) un citi it kā “lieli” vārdi, no kuriem šie Saseksas zēni ir mācījušies, kā uzrunāt “bērnus”.

Par laimi savā debijas ierakstā “The Feeling” izdevās laikus pārliecināt, ka “šajā upē zivis nedzīvo” un ļāva jau laikus savus dzirdes aparātus pārstellēt režīmā, kas nepaģēr iedziļināšanos mūzikā, kurā nav nekā tāda, kamī iedziļināties. Vienkārši jābauda salda, smieklu un vasaras pilna popmūzika.

Savā jaunākajā, otrajā platē diemžēl džekiem nav izdevies radīt šādu iespaidu. Iespējams, tāpēc, ka ‘Join With Us’ ir drupaču pilnas maizes kastes ekvivalents popmūzikas pasaulē – te uz soļa ir jūtams, ka šeit “reiz ir bijis kas garšīgs”, taču nu tā vairs nav. Pāri ir palikušas tikai klišejas, trāpīgi citāti no 80.-90.gadu popmūzikas dažām labākajām epizodēm, turklāt arī tās pašas ir a) atrodamas plates sākuma daļā un b) parasti ir atrodamas dziesmas ievadā, radot klausītājā interesi klausīties minēto skaņdarbu līdz beigām, tā arī nesagaidot šīs tēmas pilnasinīgu izmantojumu. Tā, it kā makšķernieks iemestu upē āķi ar ēsmu, bet būtu aizmirsis tam piesiet auklu.

Bezmaz vai vienīgais izņēmums – līdz ar to par “pieklājīgu”, saulainu pophitu nosaucams šās plates skaņdarbs – ir diska ievadskaņdarbs ‘I Thought It Was Over’. Protams, nekas oriģināls, taču vismaz klausāmi, ko nevarētu teikt par ‘Join With Us’ kopumā.

[youtube 9RK4cUdmN8k nolink]

Taču vislielākais ļaunums “The Feeling” otrā albuma sakarā ir atrodams šā albuma beigu daļā, kur puišiem acīm redzot ir aptrūcies tās – labās popmūzikas repertuārs, un tā vietā viņi ir ietekmējušies no “Backstreet Boys” un “N’Sync”. Vismaz tādas sajūtas rodas klausoties šos pilnīgi nekādos, balādiskos pop-sūdus (‘Loneliness’, ‘Connor’, ‘This Time’ utt.). Pat priekš grupas, kura joprojām, savā otrajā, jāpiebilst – finansiāli visnotaļ veiksmīgajā albumā – joprojām nav radījusi neko oriģinālu un savu, tas ir diezgan nožēlojams sniegums.

Noklausies:

Without You
[audio:TheFeeling_WithoutYou.mp3]

Join With Us
[audio:TheFeeling_JoinWithUs.mp3]

Spare Me
[audio:TheFeeling_SpareMe.mp3]