No Braitonas nākušās dziesminieces Natašas Kānas otrais soloalbums bija (un joprojām ir) atrodams mana šīgada “cerīgāko” ierakstu mapītē, un tikai laika trūkuma dēļ tā oficiālu aprakstīšanu esmu atlicis par apaļu mēnesi. Tiesa, iespējams tieši šis, tēlaini izsakoties - albumam dotais papildus laiks ir ļāvis precīzi definēt, tieši kāpēc es personīgi joprojām priekšroku dodu Kānas debijas platei.
Jauns Roberta “Boba Dilana” Cimmermana albums! Vai gan vēl vajadzīgi kādi citi ievadvārdi? Vecaiszēns, kurš maijā svinēs savu 68.jubileju, jauno, pēc skaita 33.studijas plati un pašu tās tapšanas faktu ļoti veiksmīgi slēpis, kā rezultātā, šķiet, pirmoreiz pēc ilgiem laikiem jauns Dilana albums tā pirmajā klausīšanās reizē ir patiess pārsteigums, nevis tikai tāds punkts uz i apjomīgam mārketinga “bulšitam”, kurā lieku reizi tiek atgādināts - ģēnijiem taču nemēdz būt štruntīgi ieraksti.
Kad 2003.gadā klajā nāca grupas “Pink Floyd” slavenais eposs ‘The Dark Side Of The Moon’ regeja versijā, tas bija smieklīgi, oriģināli un kādu laiku - arī aizraujoši. Trīs gadus vēlāk šī pati regeja mūziķu apvienība “Easy Star All Stars” pārveidoja “Radiohead” plati ‘OK Computer’ un saņēma pelnītus komplimentus par savu parodiju pieaugušo profesionālo kvalitāti (ziniet, regejam un “dub” ir vairāk kā tikai viens raksturīgs ritms!). Diemžēl emocionālā ziņā viss šis “joks” pārstāja būt smieklīgs jau tad, 2006.gadā.
Pus-oficiāla vēstule a.god. Deividam Gāna (Gahana, Gehena u.c.) k-gam. Es, apakšā parakstījies, jūsu klausītājs un cienītājs visus savus garos un mokošos pusaudžu pārejas vecuma gadus, vēlējos uzjautāt “bez aplinkiem” - vai Jums pašam patīk tas, ko pēdējā laikā esat “savārījis”? Es, protams, runāju par to stundu ilgo ķīseli, ko strīdus karstumā šās recenzijas turpinājumā, iespējams, arī nosaukšu par grupas “Depeche Mode” 12. albumu ‘Sounds Of The Universe’.
Trīs gadus pēc sava labākā (no diviem) albuma izdošanas, Ņujorkas visnotaļ alternatīvās rokmūzikas trio “Yeah Yeah Yeahs” ar harizmātisko Kārenu Ou priekšgalā ir sevi gandrīz pārspējuši vēlreiz - un atkal jau pēc vecum vecās “Monty Python” stratēģijas “and now - for something completely different”. Vieglāki, dejojami ritmi, pielīpošas melodijas, trāpīgi aranžējumi, lieliski teksti BET tā pati vecā smeldze - “Yeah Yeah Yeahs” pierāda, ka ir ne tikai inteliģentas rokmūzikas, bet arī gudras popmūzikas grandi.