“Sikspārņu karalis”, smagā roka vectētiņš jeb vienkārši Ozijs, tuvojoties gada izskaņai, ir nolēmis arī ar savu vārdu papildināt populārāko cd - dāvanu klāstu, tikai, visticamāk, pašam nenojaušot, kādā ziņā.
Britu roka dinozauri svin savu 37 pastāvēšanas jubileju un laiž klajā svaigu ierakstu, kura recenzijas ievadā nav nepieciešams sagatavot lasītāju, ar vārdiem “lielisks” vai “ieturēts tipiskās grupas tradīcijās” cenšoties ieskicēti raksturot nepilnu stundu ilgo plati.
Pietrūka naudas, nav ko darīt – bieži tieši šādi vārdi tiek veltīti mūzikas pasaules “senu dienu varoņiem”, kuri tā vietā, lai stoiskā mierā baudītu savas kādreiz sastrādātās slavas augļus, neliekas mierā un turpina (lasi: mēģina turpināt) sekot aktualitātēm pasaules mūzikā un ar savu versiju par to, ko cilvēkiem vajadzētu dzirdēt, cenšas “iespraukties” ierakstu veikalu plauktos.
Šķiet nedaudz neizprotami, kāpēc Kalifornijas kvartetam „Audioslave”, kuram pēc visiem parametriem jau pirms pāris gadiem būtu bijušas absolūtas tiesības kļūt par rokmūzikas pasaules skaļāko vārdu, arī savā otrajā studijas ierakstā nav izdevies noformulēt un izstrādāt sev vien raksturīgu skanējumu.
Pats fakts, ka visos laikos labākās rokgrupas „Led Zeppelin” seja un balss – Roberts Plants laidis klajā jaunu, kopsummā astoto studijas albumu, nebūtu nekas ļoti pārsteidzošs, ja vien jaunā plate jau nebūtu nodēvēta par labāko Planta darbu viņa 23 gadus ilgajā solokarjerā.