Britu roka dinozauri svin savu 37 pastāvēšanas jubileju un laiž klajā svaigu ierakstu, kura recenzijas ievadā nav nepieciešams sagatavot lasītāju, ar vārdiem “lielisks” vai “ieturēts tipiskās grupas tradīcijās” cenšoties ieskicēti raksturot nepilnu stundu ilgo plati.

Līdz cienītājiem ziņa par jaunu “purpļu” plati atskrēja jau vasarā, nezinātāji albumu tikai šonedēļ ieraudzīja ierakstu veikalu plauktos. Abos gadījumos tikai ļoti kategorisku un prasīgu mūzikas klausītāju neuzrunās Jana Gilana joprojām ugunīgais (nu nepiekrītu viedoklim, ka vīrs “tikai knapi” tiktu galā ar saviem pienākumiem!) vokāls, kuru šajā ierakstā ieskauj nepārspīlēta un neuzspiesta (nevis maiga) Stīva Morsa ģitārspēle un taustiņinstrumentālista Dona Eirī ģenerēto melodiju psihodēlija, ļaujot vismaz šajā disciplīnā plati pielīdzināt grupas senu dienu veikumiem. Vismaz atmiņas par bērnības dienām, kad, nejauši rakājoties brāļa skaņuplašu plauktā, uzraku “Melodijas” pārizdoto grupas 1972.gada albumu ‘Machine Head’, jaunais ieraksts spēj atsvaidzināt prātā gana veiksmīgi. Laikam jau tāpēc, ka nudien “ieturēts tipiskās grupas tradīcijās”. Bet vai gan kāds gaidīja ko citu? Un kāpēc gan?

Labprāt nepievienošu savu balsi mūžsenajam grupas cienītāju strīdam par to, ir vai nav grupa “Deep Purple” laikmetu griežos un gadu gaitā, līdz ar Blekmora un Koverdeila aiziešanu, mainījusies līdz nepazīšanai un vispār – vai iespējams mūsdienās runāt par “Deep Purple”. Muzikālā ziņā ir, pavisam skaidri to pierāda ‘Rapture Of The Deep’, kur tādi skaņdarbi kā disku ievadošais ‘Money Talks’ vai “Moog” sintezatora tik patīkamo vibrāciju pārpildītais ‘Don`t Let Go’ piedziedājums burtiski kliedz pēc fanu pārpildīta un ekstāzē rēcoša stadiona (labākajā gadījumā), kur pūļa vidū zūd dalījums “fans” vai “klausītājs”, vai arī labas audiosistēmas automašīnā (sliktākajā gadījumā). Pārmetumus par to, ka “Deep Purple” varētu būt kļuvuši pārāk mākslīgi un to dziesmās būtu saklausāma aprēķina klātbūtne, grupa vieglu sirdi noraida ar skaņdarbu ‘MTV’ – miniet nu, kura 20.gadsimta mūzikas pasaules “kļūda” še tiek apdziedāta! Par albuma labāko īpašību pēc vairākkārtējas tā nobaudīšanas var izvirzīt tā tikko jaušamo, tomēr konstatējamo progroka noskaņu, taču, kā mēdz teikt – katram jau savs. Iesaku dot platei iespēju.

Noklausies:

‘Money Talks’
[audio:DeepPurple_MoneyTalks.mp3]

‘Don`t Let Go’
[audio:DeepPurple_DontLetGo.mp3]

‘Back To Back’
[audio:DeepPurple_BackToBack.mp3]