Audioslave ‘Out Of Exile’ (3/5)

Audioslave Out Of ExileŠķiet nedaudz neizprotami, kāpēc Kalifornijas kvartetam „Audioslave”, kuram pēc visiem parametriem jau pirms pāris gadiem būtu bijušas absolūtas tiesības kļūt par rokmūzikas pasaules skaļāko vārdu, arī savā otrajā studijas ierakstā nav izdevies noformulēt un izstrādāt sev vien raksturīgu skanējumu.

Nevajadzētu pārprast – uz „Rage Against The Machine” ruīnām dzimušie „Audioslave” („RATM” solistu Zeku de la Roši nomainot pret „Soundgarden” spēcīgā un gana specifiskā vokāla īpašnieku Krisu Kornelu), atgriežoties ar turpinājumu grupas 2002.gada paštitulētajai debijai, apgāž jebkādas bažas par savu nākotni un apšaubāmo rokgrupas statusu (acīmredzot pārāk daudziem grupas debija šķita nevis kaut kā jauna sākums, bet gan kaut kā jau bijuša, turklāt arī gana laba, beigas), tomēr, lai cik arī ļoti negribētos to atzīt, albums atstāj klausītāju tādā kā neziņā.

No vienas puses, praktiski ikviens no albuma skaņdarbiem (varbūt izņemot, manuprāt, ne īpaši izdevušos ‘#1 Zero’) prasās pēc rūpīgas klausīšanās, kas arī visprecīzāk atspoguļo ‘Out Of Exile’ centrālo vērtību – potenciālu „izaugt” savā klausītājā. Papildus tam jāpiemin dzīvais un varbūt pat par vienkāršo nosaucamais pavadījums, kur nav vairs debijas albuma smagnējuma, skaniskās pārblīvētības, savā dziļākajā būtībā pietuvinot plati rokmūzikai tās klasiskajā izpratnē. Tajā pašā laikā grūti nepamanīt, ka arī ‘Out Of Exile’, gluži kā tā priekšgājējā, grupa nav spējusi izvairīties no uzkrītošās un jau par raksturīpašību kļūstošās manieres, likt grupas daiļradei izklausīties pēc „Rage Against The Machine” pavadošā sastāva, kam piedzied „Soundgarden” vokālists. Ne vairāk un ne mazāk.

Rezultāts ir izteikts „grūdmūs-velcjūs” tipa albums, kur precīzi puse domāta (lasi: būs pieņemama) īsteniem „Audioslave” cienītājiem (lasi: tiem-kas-no-„Audioslave”-joprojām-neapzināti-gaida-„RATM”), otrā vagas galā atstājot tos, kam vienkārši patīk pakavēties atmiņās par pagājušiem laikiem un ir vēlme izzināt, kā gan mūsdienās varētu izklausīties „Soundgarden”. Un kamēr abas puses ir vienlīdz kvalitatīvas (attiecīgi Toma Morello raksturīgās aurojošās ģitāras un Krisa Kornela patētiskā, saldsērīgas nolemtības pārpildītā vokāla dēļ), jebkādi spriedumi par ‘Out Of Exile’ ir lemti fiasko – cik garš, tik plats. Taču jāatzīst, ka pat īsti nesaprotot, ko un kā darīt (un vai tam vispār kāda jēga), „Audioslave” tomēr ir spējuši radīt dažādu un daudzsološu ierakstu. Atliek tikai gaidīt, kādus pārsteigumus grupa gādās nākamajās „sērijās”, jo šaubu par to, ka tādas būs, nav ne mazāko.

Noklausies:

‘Doesn’t Remind Me’
[audio:Audioslave_DoesntRemindMe.mp3]

‘Man or Animal’
[audio:Audioslave_ManOrAnimal.mp3]

‘Dandelion’
[audio:Audioslave_Dandelion.mp3]

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *