Prince ‘3121’ (3/5)

Soulmūzikas un fanka talants Prinss savā jaunākajā veikumā piedāvā klausītājiem savdabīgu mūziķa daiļrades labāko raksturiezīmju apvienojumu.

Ja Prinsa „atkalatgriešanās” ieraksts un ‘3121’ priekšgājējs ‘Musicology’ pierādīja, ka mūziķis joprojām albumus raksta tikai un vienīgi savam priekam un ir spējīgs radīt saturiski daudzveidīgus, izteikti mākslinieciskus ierakstus, tad mūziķa jaunākās plates raksturojumos vietumis iespējams atrast arī frāzes, kas ierakstam pārmet atkārtošanos, piebilstot, ka ‘3121’ nepiedāvā neko tādu, ko Prinss jau reiz nebūtu savā mūziķa karjerā demonstrējis, turklāt labākā kvalitātē nekā mūziķa jaunākais izdevums.

Plati atklāj tās titulgabals ar lēnu, izteikti „grūvīgu” funk stila ritmu un gana industriālu skanējumu, šķiet, visvairāk atgādinot ‘Musicology’ saturu. Pasteidzoties notikumiem nedaudz pa priekšu, pie albuma pēdējā skaņdarba nāksies secināt, ka tieši šis nedaudz avangardiskais plates ievadskaņdarbs izrādīsies veiksmīgākais un, pats galvenais, Prinsam vispiestāvošākais ‘3121’ opuss.

Sekojošais ‘Lolita’ ļoti izteikti atsauc prātā Prinsa 90.gadu daiļradi un 1992.gadā izdoto tā saukto „simbola” albumu – šeit mūziķis „rotaļājas” ar sintētisku skaņas ģeneratoru skanējumu un „Hammond” ērģeles imitējošiem toņiem, liekot ‘Lolita’ nosaukt par lielisku deju zāles hītu, tikai ar kādu 15 gadu nobīdi. Arī plates turpinājumā – dziesmā ‘Incense And Candles’ un jo īpaši plates pirmajā radiohītā ‘Black Sweat’ jūtami mūziķa mēģinājumi savu skanējumu pietuvināt tam, kas mūsdienās tiek raksturots kā „r&b” un, ironiskā kārtā, ir pamatīgi ietekmējies no paša Prinsa senu dienu veikumiem. Kā jau noprotams, šāds „riņķa dancis” nav visai veiksmīga ideja un abi minētie skaņdarbi vairāk atgādina neveiksmīgus vidusmēra „Billboard” topa pseidohītus „a-la-Dženiferas Lopesas” manierē nekā uz soul un fankmūzikas bāzes būvētus, skanējuma ziņā bagātus ierakstus, kas Prinsa kontekstā būtu mazākais, uz ko būtu gatavi cerēt viņa cienītāji.

Plati no viduvēja un neizteiksmīga ieraksta titula glābj vairākas tā beigu daļas melodijas kā, piemēram, „Moog” toņu un pūtēju ansambļa spēles ieskautā lēnā balāde ‘Satisfy’, kārtējā veiksmīgā atsauce uz 80.-90.gadu mijas skanējumu dziesmā ‘Fury’, kā arī viens no lielākajiem plates potenciālajiem „grāvējiem” ‘The Word’, kas, par spīti savai vienkāršībai un melodijai, ko lielākoties veido viens sempla un saksofona spēle, piedāvā patiesi izjustu skanējumu tipiskā Prinsa manierē.

Lai arī kā to negribētos atzīt, laikam jau vajadzēja visupirms izdzirdēt ‘3121’, lai saprastu savu kļūdu pirms diviem gadiem, norājot Prinsa albumu ‘Musicology’. Nu tas ieguvis gluži citādu skanējumu un jāatzīst par patiesi tipisku un kvalitatīvu talantīgā mūziķa ierakstu, kamēr ‘3121’ vien manipulē ar Prinsa veiksmīgākajām metodēm un akordiem.

Noklausies:

‘3121’
[audio:Prince_3121.mp3]

‘Fury’
[audio:Prince_Fury.mp3]

‘The Word’
[audio:Prince_TheWord.mp3]

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *