Lai arī lielākajā Eiropas mūzikas tirgū – Lielbritānijā, kas nereti diktē noteikumus mūzikas ierakstu izdošanā arī Latvijā, jaunākais Greiema Koksona albums taps izdots nākošnedēļ, jau šodien nepacietīgākie eks-„Blur”-ista Koksona cienītāji viņa, šķiet, sesto studijas plati ‘Love Travels At Illegal Speeds’ var atrast Latvijas mūzikas ierakstu veikalu plauktos.

Arī savā jaunākajā studijas izdevumā Koksons apstiprina to, par ko jau lika manīt mūziķa iepriekšējā plate – 2004.gada ‘Happiness In Magazines’. Proti – ja ilggadējais Koksona „cīņu biedrs” Deimons Albarns savā šībrīža daiļradē eksperimentē ar modernajām tehnoloģijām, tad Koksonam pilnu laimi joprojām sagādā viņa paša gaišzilā ģitāra (vismaz ar tādu rokās viņš kāpa uz skatuves 2004.gada „Hurricane” festivālā).

Pēc vairākkārtējas albuma noklausīšanās vēl skaidrāk kļūst redzams Koksona izvēlētais ceļš mūzikā. Ja ‘Love Travels At Illegal Speeds’ priekšgājējā ‘Happiness In Magazines’ grupas „Blur” atsauces bija atrodamas teju vai katrā dziesmā, tad šeit tās manāmas vien lēnīgākos, melanholiskākos opusos, „Blur” tirgus zīmi – melodiskumu – aizstājot ar „Buzzcocks” stila pankroka klasiku.

Arī kopumā platē daudz vairāk dominē forma, nevis saturs, taču šoreiz to nevajadzētu uztvert kā mīnusu, drīzāk kā raksturiezīmi. Galu galā „rūdītie” grupas „Blur” cienītāji jau no sākta gala par grupas panākumu galveno „vaininieku” sauca tieši Koksonu, un nu, mūziķa jaunākajā soloplatē arī ir atrodama atbilde, kāpēc. Citējot pagājušā gadsimta 70.gadu britu pankroka klasiku, Koksons demonstrē nevis savu nostaļģiju, bet gan brīvdomātāja un dumpinieka dabu, lieku reizi apliecinot, ka mūziķis nevis negrib vai, diespas` – neprot, bet gan kategoriski nevēlas sekot jebkādām tendencēm vai aktualitātēm, tā vietā spēlējot to, kas, visticamāk, arī ir ietekmējis Koksona kā ģitārista gaitu sākumu.

Un rezultāts? Arī šeit jānonāk viedokļu krustcelēs – no vienas puses plates teju vai katram skaņdarbam piemīt radiosingla potenciāls ne tikai tā melodiskuma, bet arī kvalitātes dēļ. No otras – lai sasniegtu šo stāvokli, Koksons nav īpaši iesprindzis oriģinālu muzikālu pieeju meklējumos, kā rezultātā albumu var dēvēt par, teiksim, visai paredzamu, lai arī izteikti melodisku un aktīvu. Taču kam par labu izšķirties?

Laikam jau jāsecina, ka šeit lieki runāt par patiku vai nepatiku, drīzāk par realitāti un iztēli; domājams, ka lielākā daļa albumu par teicamu atzīs, pamatojot to tikai ar paša Koksona klātbūtni tajā, kas sniedzas pāri mūzikas instrumentu spēlei un vokāla partijām, liekot ‘Love Travels At Illegal Speeds’ saukt par ļoti izteiktu paša Koksona pagātnes, tagadnes un arī potenciālās nākotnes spoguli. Un neko citu.

Noklausies:

‘Standing On My Own Again’
[audio:GrahamCoxon_StandingOnMyOwnAgain.mp3]

‘Just A State Of Mind’
[audio:GrahamCoxon_JustAStateOfMind.mp3]

‘You And I’
[audio:GrahamCoxon_YouAndI.mp3]