Gluži kā pagājušajā gadā Keita Buša ar savu ‘Aerial’, arī 2006.gads jau ir piedzīvojis gada, nebaidos teikt – lielāko atkalatgriešanos mūzikā, šoreiz grupas „Pink Floyd” ģitāras un balss vīra Deivida Gilmora soloalbuma ‘On An Island’ izskatā.

Ar krietni mazāku furoru, tomēr par pārsteigumu šogad parūpējies Deivida Gilmora kopskaitā vien trešais soloalbums, taču ja seko piebilde, ka iepriekšējais – ‘About Face’ nāca klajā 1984.gadā, pirms „nieka” 22 gadiem, tad vārds „atgriešanās” ir ticis lietots vietā. Tiesa, atšķirībā no Bušas, Gilmors pēdējos gados regulāri sniedzis koncertus un pat devies plašās koncertturnejās; visticamāk, cienītājiem nebūs svēss arī mūziķa 2002.gadā izdotais DVD ‘David Gilmour In Concert’ ar Roberta Vaiata, Ričarda Raita un „paša” Boba Geldofa piedalīšanos.

Tiesa, minētais DVD jāpiemin arī citā kontekstā – tajā pirmoreiz ieskanas dziesma ‘Smile’, kas atrodama arī jaunajā albumā un kuru mūziķis piesaka ar vārdiem „This is a new one so – if you`re bootlegging, start your machines”. Jau pirmoreiz klausoties minēto koncertu, pamanāma dziesmas ārkārtīgi mierīgā, rimtā un romantiskā daba, kas zināmā mērā gan disonē, gan arī papildina pārējā koncerta materiālu, kuru galvenokārt sastāda „Pink Floyd” „zelta” fondi.

Taču minētais stāsts par DVD saturu nav gluži nevietā arī runājot par Gilmora trešo soloalbumu ‘On An Island’, jo arī tajā mūziķis vienlaikus demonstrē gan ‘Division Bell’ perioda „Pink Floyd” ģitāras spēli, gan arī savam vecumam pienācīgu mieru, briedumu liriskajos dziesmu tekstos un gaumi. Pēdējo vienlaikus var attiecināt gan uz albuma lielisko vizuālo noformējumu, kas savā būtībā atgādina iesietu kabatas formāta grāmatu, gan arī uz tā desmit dziesmu un nepilnu 52 minūšu ilgo skanējumu, liekot piesaukt laikmetu, kad albumu garumu noteica vieta uz vinila plates.

Taču pāri visiem minētajiem tehniskajiem sīkumiem, protams, ceļas ‘On An Island’ saturs. Disku ievadošais ‘Castellorizon’ pēc divu minūšu ilga ambient stila ievada, kurā izdodas saklausīt gan spēli flažoletā uz ģitāras, gan arī bandžo skaņas un albuma bukletā pieteikto stīgu orķestra spēli diriģenta Zbigņeva Preisnera vadībā, dziesma kulminē izteikti ‘Wish You Were Here’ dziesmas manierē ieturētā ģitāras solo, kas nemanāmi pāraug otrajā diska skaņdarbā – tituldziesmā ‘On An Island’, kura viesmākslinieku saraksts vien liek sirdij notrīcēt. Šeit blakus paša Gilmora vokālam un ģitāras spēlei dzirdama Greiema Neša un Deivida Krosbija balss, kā arī Ričarda Raita „Hammond” ērģeļu spēle.

Sekojošajā ‘The Blue’, kas gan teksta, gan muzikālās tematikas ziņā perfekti atbilst saulrietam, kas vērots okeāna krastā, dzirdama Džūlza Holanda klavieru spēle. Turpinājumā disks piedāvā vairākus Gilmoram nedaudz neraksturīgākus skaņdarbus – rokenrola ritmos veidotais ‘Take A Breath’ un ‘Red Sky At Night’, kurā Gilmors demonstrē savas saksofona spēles dotības, kas, jāatzīst, nav tās sliktākās un katrā ziņā ir uzdevumu augstumos, ja par vienu no labas dziesmas kritērijiem izvirzām spēju likt klausītājam aizmirsties.

Patiesībā ko līdzīgu jāsaka arī par albumu kopumā, kas šajā kontekstā spēcīgi atgādina pēdējo Pola Makartnija veikumu. Tāpat kā tur, arī no ‘On An Island’ ikvienas nots staro tas, ko varētu nosaukt par diska moto: „Hei, es zinu, ka esmu vecs un jaunāks nepalikšu. Tāpēc ļaujiet man kavēties atmiņās par pavadītajiem gadiem, apskatītām zemēm, uzspēlēt kopā ar iepazītiem cilvēkiem, kas gadu gaitā kļuvuši par lieliskiem draugiem. Nevērtējiet mani, vienkārši ieklausieties.”

Nedaudz nepaklausot meistara lūgumam par vērtējuma sniegšanu (tāds darbs), par albuma visraksturojošāko skaņdarbu vēlos atzīt ‘Then I Close My Eyes’ ar Roberta Vaiata piedalīšanos un secinu, ka ‘On An Island’ ir visraksturīgākais Gilmora ieraksts visās viņa sarežģītās mākslinieka patības plaknēs un kāda „nostalģiķu” saujiņa pilnīgi noteikti ‘On An Island’ veidolā atradīs savu šī gada atbilstošāko ierakstu.

Noklausies:

‘On An Island’
[audio:DavidGilmour_OnAnIsland.mp3]

‘Then I Close My Eyes’
[audio:DavidGilmour_ThenICloseMyEyes.mp3]

‘A Pocketful Of Stones’
[audio:DavidGilmour_APocketfulOfStones.mp3]