Kas varētu būt nākamais “nedarbs” no cilvēka puses, kas jau pirms vairāk nekā gada radījis pasaulē labāko vienas nots albumu? Ar savu grupu radīt pēdējo gadu psihodēliskāko indīpopa ierakstu!
2005.gada septembris. “Mercury” mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija. Domājams, tieši šai brīdī aizsākās mūziku mīlošās civilizācijas daļas šķelšanās divās radikāli pretējās nometnēs. Vieni, rokas pret debesīm sviesdami, pasludināja jauna Mesijas dzimšanu mūzikā, citiem ausis sāka asiņot brīdī, kad radio kārtējo reizi ieskanējās grupas “Antony and the Johnsons” līdera Entonija Hegartija transseksuāli sievišķais vokāls.
Lai arī oficiāli Viskonsīnas štata dziesminieks Džastins Vernons sava jaunākā mūzikas projekta “Bon Iver” debijas plati pašrocīgi otrpus dīķim klajā laida jau 2007.gadā, tomēr, pateicoties izdevniecībai “Jagjaguwar”, jau kopš šī gada februāra šī plate lēni, bet nenovēršami ir rāpusies gada labāko ierakstu topa virsotnes virzienā.
AIR Rīgā. Foto: F64
Katru gadu, kopš vien rakstu recenzijas, tieši rudens ir tas laiks, kad nevilšus, ne īsti gaidīts ne negaidīts pēkšņi klajā nāk viens albums, kas spēj ieintriģēt un pārsteigt pietiekoši lielā mērā, lai decembrī ieņemtu ļoti augstu vietu gada muzikālajā “kopvērtējumā”. Prātā šādi iespiedies gan “The Knife” EP, gan “Magyar Posse” pēdējais izdevums, gan, protams, Keitas Bušas dubultnieks. Šobrīd izskatās, ka par šī gada “balto zvirbuli” varētu kļūt viens no abiem šonedēļ klajā laistajiem Ņujorkas “dream pop” grupas “Mercury Rev” diskiem. Vai abi. Bet par to vēlāk.