Tas, ka Džons Keils ir viena no pagājušā gadsimta underground roka ietekmīgākajām figūrām, nav diskutējams jautājums. Jautājums ir – kas ir tas, ko no viņa var sagaidīt tagad – 2003.gadā?

Viņš, kurš ir muzicējis leģendāro “The Velvet Underground” sastāvā, producējis neskaitāmus citus interesantus projektus kā, piemēram, “The Stooges”, “The Velvet” vai “Nico” un, šķiet, ir piedalījies turpat vai visos ambient mūzikas stila vectētiņa Braiena Īno albumos, nemaz nerunājot par savu solokarjeru, ir sajaucis galvu visiem, kuri ir centušies viņa mākslu ielikt jebkādos definējamos rāmjos. Tas vienkārši nav iespējams. Tieši tāpēc, ka no Keila ir iespējams sagaidīt jebko, viņa jaunais albums liks nepacietībā saspringt visiem, kas jebkad ir interesējušies par viņa daiļradi.

Jaunais Keila albums pārsteidz ar savu dažādību. Ja pirmā albuma dziesma, kurai dots nosaukums ‘Zen’, nepārprotami atgādina “Massive Attack” vienu no visu laiku vispopulārākajiem skaņdarbiem ‘Teardrop’, tad jau nākamais skaņdarbs parāda Keilu no pilnīgi cita skatu punkta – dziedot jautru dziesmiņu par auto avāriju, kuras vidū iesprausts neliels “skečs” itāliešu valodā, no kura var saprast, kādus vārdus karstasinīgie itāļi lieto tad, kad “dažādu nejēgu” dēļ cietušas viņu automašīnas. Pārējās albuma dziesmās var sastapt gan “Everything But The Girl” daiļradi atblāzmojošas pasāžas, gan arī šo to no pagājušajiem gadiem “The Velvet Underground” sastāvā.

Tā vien šķiet, ka Keils nenoveco, vēl joprojām ir 23 gadus vecs un tāds būs arī pēc 30 gadiem, kad viņš turpinās komponēt sāgas zvaigžņu bērniem… Nenoliedzami viens no labākajiem šī gada albumiem!