Gada sākumā ar “gariem deguniem” tika atstāti Līdsas pilsētas lepnums – grupa “Kaiser Chiefs”, kad grupas dzimtās pilsētas ikgadējā mūzikas balvā par labāko pilsētas rokgrupu tika atzīti nevis viņi, bet gan debitanti un mazpazīstamie “¡Forward, Russia!”. Šonedēļ klajā nācis grupas debijas albums un ir dota iespēja izprast, kas tad jaunajiem, lecīgajiem Līdsas zēniem ar krievisko nosaukumu “aiz ādas”.

Ja “Kaiser Chiefs” sava melodiskuma dēļ var gana viegli salīdzināt ar “Franz Ferdinand”, neizpelnoties publisku nosodījumu, tad viņu ekscentriskie novadnieki “¡Forward, Russia!” ar otrādi apgriezto izsaukuma zīmi grupas nosaukumā un debijas albumu, kurā visu dziesmu nosaukumi ir skaitļi, kas turklāt neatbilst dziesmu kārtībai diskā, pēc pirmajiem akordiem krietni atgādina “Bloc Party” raupjo un lecīgo rokmūziku. No tā loģiski izriet arī tas, ka ‘Give Me a Wall’ par visai tīkamu klausāmvielu varētu atzīt grupas “Joy Division” cienītāji.

Par plati visveiksmīgāk var spriest pēc tā ievadkompozīcijas ‘Thirteen’ , kuras sintētiskais, “AFX” daiļradi atgādinošais ievads brīdina par nepārspīlētu, tomēr spēcīgu sintezatoru klātbūtni “¡Forward, Russia!” daiļradē. Būtībā tieši šis elements palīdz raupju ģitāru enerģijas tik pārblīvētajos skaņdarbos nepazaudēt saikni ar realitāti un nesākt “¡Forward, Russia!” pārmest aizraušanos ar neatļautām substancēm, kuru klātbūtne spēcīgi ietekmējusi, piemēram, grupas “!!!” pēdējo ierakstu.

Pus pa jokam varētu pat teikt, ka tas vienlaikus varētu izskaidrot gan savdabīgās izsaukuma zīmes grupas nosaukumā, gan arī grupas dziesmas caurstrāvojošo, ne brīdi neizsīkstošo enerģiju, kuras spilgtākais pierādījums ir grupas solista Toma Vūdheda balssaites, kas vienlaikus spējīgas attīstīt skaļumu un ugunīgumu, līdz kuram vēl augt un augt Latvijas hokeja izlases faniem, kā arī skaņdarbā ‘Sixteen’ duetā ar grupas “¡Forward, Russia!” sastāva vienīgo lēdiju vienoties romantiskā stāstā par dvēseles spēku, kas, gluži kā lielākā daļa albuma ‘Give Me a Wall’ dziesmu, savu klausītāju pēdējo akordu laikā ar visu spēku triec pret sienu. Par laimi tā ir skaņu siena, taču sadursme ir ja ne sāpīga, tad prātā paliekoša.

Atliek tikai izburties cauri ārdošajiem ritmiem un nedaudz haotiskajai dziesmu struktūrai, lai saprastu, ka vārds “šokējošs” var reizē nozīmēt ko grūti uztveramu un pārsteidzošu. Šajā gadījumā – pārsteidzoši pretenciozu un skaistu.

Noklausies:

‘Thirteen’
[audio:iForwardRussia_Thirteen.mp3]

‘Nineteen’
[audio:iForwardRussia_Nineteen.mp3]

‘Seventeen’
[audio:iForwardRussia_Seventeen.mp3]