Eks-„bītls” Pols Makartnijs pēc lielākoties akustiskās noskaņās ieturētā, klavieru balādēm piepildītā 2005.gada albuma ‘Chaos And Creation in the Backyard’ nācis klajā ar jaunu soloalbumu, kurā 64 gadus vecais mūziķis muzikāli atgriežas „The Wings” vieglā rokenrola ērā.

Citiem vārdiem sakot – nu ir gluži saprotams un pat savā ziņā atzīstams mūziķa lēmums šī gada martā šķirties no sava ilggadējā izdevēja – ierakstu kompānijas „EMI”, kā rezultātā Pola Makartnija šonedēļ klajā nākusī jaunā plate ir pirmais ieraksts, kas izdots kafejnīcu tīkla „Starbucks” jaundibinātās izdevniecības „Hear Music” paspārnē. Jo tik salds un šī vārda vistiešākajā nozīmē „jauks” ieraksts, kāds ir ‘Memory Almost Full’, nudien vislabāk baudāms komplektā ar krūzi kafijas.

Šajā vietā varētu runāt arī par Makartnija centieniem „neatpalikt” un sekot vidusmēra klausītājam, kas, ja var tā vispārināt, šķiet, aizvien aktīvāk meklē konkrētas „vides” mūziku un būtībā iegādājas nevis mūzikas ierakstu, bet gan tajā atrodamās emocijas. Un, spriežot pēc ‘Memory Almost Full’ vidusmēra emociju gammas, „Starbucks” kafejnīcas ir nudien šai platei tā īstākā vieta.

Albums ieskrienas ar vairākām saldenām pop-roka melodijām a-la-„Wings” manierē, kurām gribas arī pieskaitīt albuma pirmo singlu ‘Dance Tonight’ (skat.video), kas ievada plati un tehniski drīzāk būtu pieskaitāms folkroka žanram.

[youtube xTNXrkBSp_o nolink]

Mirkli vēlāk plate, izvairoties no ieslīgšanas tipiskā „makartnismā” (lasi: skaistā un aizmirsties aicinošā, taču tomēr – vienveidībā), izskan ‘You Tell Me’ – intīma, rimta akustiska balāde ar Makartnija falsetu, daudzbalsīgu bekvokāla partiju un elektrisko (!!!) ģitāru duetu. Patumšo emocionālo plates nokrāsu turpina pūtēju ansambļa ievads a-la-bēru ansambļa stilā, kas pāraug vienā no plates aizraujošākajiem skaņdarbiem – ‘Mister Bellamy’, kura biežās harmoniju pārmaiņas un dažādas iespēles prātā atsauc „The Beatles” ‘Abbey Road’ ēru.

Albuma otrā puse atkal palēnām uzņem apgriezienus, ar tādiem skaņdarbiem kā ‘Gratitude’, ‘Vintage Clothes’ un ‘That Was Me’ vienlaikus demonstrējot gan apskaužamās Makartnija saglabātās vokāla spējas, gan arī mākslinieka centienus (tostarp arī dažus visnotaļ veiksmīgus) savā mūzikā „neiesūnot” – tā, piemēram, ‘Vintage Clothes’ izceļas ar oriģinālu ritmu un savdabīgu dziesmas izkārtojumu, kur pantu daudzbalsīgais dziedājums „bītlu” ‘Think For Yourself’ manierē pāraug džeziskā piedziedājumā ar elektriskajām ērģelēm un svilpojamu melodiju.

Pēc visai depresīvā un neizteiksmīgā ‘House Of Wax’ ar tā stampājošo ritmu un dziesmas izskaņā atrodamo simfoniskā orķestra un elektriskās ģitāras solopartijas kokteili, albumā izskan izjustais ‘End Of The End’, un var šo rindu autoram, protams, pārmest vispār par šādas domas rašanos, taču gribot negribot pēc dažām dziesmas noklausīšanās reizēm pārņem sajūta, ka šis ir skaņdarbs, ko Makartnijs ir sacerējis savām bērēm. Var jau būt, ka tam visam ir mazliet optimistiskāks skaidrojums, un šis skaņdarbs ir tikai veltījums visiem tiem Pola Makartnija tuvajiem cilvēkiem, kas gadu gaitā ir devušies viņā saulē – galu galā albuma nosaukums ‘Memory Almost Full’ ir anagramma frāzei “for my soulmate LLM”, kur iniciāļi apzīmē Lindu Luīzi Makartniju, Pola pirmo sievu. Lai kā arī nebūtu, ‘End Of The End’ ir ārkārtīgi skaista klavieru balāde, kuras teksti, atšķirībā no Makartnija ierastajām „mind/find/kind” atskaņām, nudien var likt acs kaktiņā iespraukties kādai neviltotai asarai.

Albumu noslēdz pašausmīgais ‘Nod Your Head’, ko varētu smīkņājot nosaukt par Makartnija mēģinājumu iespraukties „mataiņu” roka auditorijā. Kliedzošās un disonējošās ģitāras, kas caurvij dziesmu, nespēj nomākt par salīdzinoši gaumīgā simfoniskā orķestra partija. Par laimi, šis opuss ir gana īss, lai tam veltītu vairāk uzmanības kā vien „apzīmogotu” to ar frāzi „viena no visu laiku sliktākajām Pola Makartnija dziesmām”, kura, lai arī noslēdz Makartnija jaunāko studijas plati, nespēj sagandēt tās patiesās un nepārspīlētās emocijas, kas tajā atrodamas. ‘Memory Almost Full’ ļoti precīzi arī raksturo pats mūziķis, kurš, kā izrādās, pie šī albuma strādāt sācis vēl pirms tā priekšgājēja ‘Chaos And Creation in the Backyard’ tapšanas, tā rezultātā vairākkārt no jauna ieskaņojot dažādus albuma skaņdarbus un detalizēti pieejot tā tapšanai. „Dažviet tas ir ļoti personisks ieraksts un daudz kas no tā ir nosaucams par savdabīgu retrospekciju par manu dzīvi, kas veidota pēc atmiņām, piemēram, atceroties sevi kā jaunu zēnu Liverpūles ielās vai arī par visiem pazīstamajām emocijām, kas šaudās ikviena bērna prātā, kad vasarai pienāk beigas” – tā Pols Makartnijs, piebilstot, „Šī plate ir emocionāla un roķīga, taču es neņemtos to raksturot vienā teikumā.” Es arī ne. Lai arī kā emocionālā, tā arī „lipīgu” melodiju kontekstā gan ‘Chaos And Creation in the Backyard’, gan arī, protams, ‘Flaming Pie’ pamatīgi „iekabina” jaunajam ierakstam, tomēr arī ‘Memory Almost Full’ prot iekārdināt un, pats savarīgākais – vēl mazliet tuvāk izprast vecā kunga Sera Pola Makartnija skatījumu uz savu un apkārtējo cilvēku dzīvi.

Noklausies:

‘See Your Sunshine’
[audio:PaulMcCartney_SeeYourSunshine.mp3]

‘Mister Bellamy’
[audio:PaulMcCartney_MisterBellamy.mp3]

‘End Of The End’
[audio:PaulMcCartney_EndOfTheEnd.mp3]