Pankroka „dzejniece” un leģenda Petija Smita pirms mēneša nākusi klajā ar kaverversiju albumu ‘Twelve’, kurā māksliniece „savā gaumē” piedāvā Džimija Hendriksa, Nīla Janga, „Rolling Stones”, „Jefferson Airplane” un pat „Tears For Fears” pazīstamākos skaņdarbus.

Vārdu savienojums „savā gaumē”, lai arī , šķiet, ir precīzākais veids, kā raksturot albuma jaunklāto versiju „pievienoto vērtību” (vai, precīzāk, tās trūkumu), tomēr prasa paskaidrojumu. Vismaz tiem, kas neuzskata, ka viss, ko rada Petija Smita, būtu debesīs ceļams.

Albumu ievada savdabīga, mazliet monotona, taču tipiski „post-panciska” Smitas versija par Džimija Hendriksa ‘Are You Experienced?’, kurā burtiski sataustāma kļūst cienījamās Smitas „ziedu laiku” elpa un dzejnieces piesitiens, kas kulminē dziesmas otrajā minūtē – delīriskajā starpspēlē, kuras pavadījumā Smita pie sevis murmina par došanos uz ziemeļiem, pie jūras, taisni uz priekšu…ideja skaidra. Lielisks ievads platei, kura būtu pelnījusi godīgus komplimentus, ja vien visi 12 tās opusi nebūtu teju vai pilnībā vienādi, turklāt īpaši neizceļoties ar jaunradi, kas kaut kādā mērā allaž ir aktuāla, runājot par citu mākslinieku dziesmu jaunklātām versijām.

Plati turpina „Tears For Fears” leģendārais ‘Everybody Wants To Rule The World’, ko vīzdegunīgi diemžēl jānosauc par „Petija Smita karaoke bārā” – tik bezpersonisks un pilnīgi vienaldzīgs ir šā mazliet smieklīgā, taču nenoliedzami skaistā 80.gadu mūzikas opusa izpildījums Petijas Smitas gaumē. Ko līdzīgu var teikt arī par Nīla Janga ‘Helpless’, kas jau pēc definīcijas ir sirdi plosošs, taču Petijas Smitas izpildījumā izskan it kā tā būtu kāda Ziemassvētku dziesmiņa.

Acīm redzami „savā elementā” Petija Smita jaunajā ierakstā ir, iedziedot „Rolling Stones” hitu ‘Gimme Shelter’, kura sakarā pirmoreiz plates skanējuma gaitā var runāt gan par pašas Smitas pienesumu, gan arī par acu priekšā perfekti „uzburtu”, karogā ietinušos un pa skatuvi trakojošu Miku Džegeru.

Ļoti savdabīgs ir sanācis „bītlu” narkotiskais ‘Within You Without You’ Petijas Smitas versijā – kaut kas pa vidu starp kantrī un valsi. Taču, manuprāt, šeit jebkādi pārmetumi būtu nevietā, jo „bītlu”, sauksim to tā – „ēteriskās” ēras skaņdarbus, šķiet, vispār nav iespējams ne atkārtot, ne radīt tiem jēdzīgas kaverversijas… Kā allaž brīžos, kad oriģināls ir tik perfekts visādos veidos, ka labāk tam nemaz klāt neķerties. No šāda skatu punkta ‘Within You Without You’ Petijai vēl ir sanācis tīri labs, ar savā vietā esošām sītaras skaņas imitējošām akustiskajām ģitārām un gaumīgu perkusiju spēli.

Pretēji gaidītājam, Petija tomēr nav „pacēlusi” slaveno ‘White Rabbit’ no „Jefferson Airplane” repertuāra – acīm redzami arī pati māksliniece ir sabijusies no šās dziesmas „spēka” un vēstures, kā rezultātā, lai arī piedāvājot spēcīgu vokāla partiju, tomēr kopsummā šis skaņdarbs ir viens no Petijas nepārliecinošākajiem sniegumiem šajā ierakstā.

Albuma otra puse piedāvā mazliet pozitīvāku kopainu – komplimentus izpelnās gan versija par Dilana ‘Changing Of The Guards’, gan „The Doors” skaņdarbu ‘Soul Kitchen’. Taču prātā, protams, visvairāk paliek vienkārši nevainojamais „Nirvana” slavenākā skaņdarba ‘Smells Like Teen Spirit’ izpildījums (skat. video), kur ne tikai jārunā par Petijas Smitas un Kurta Kobeina dzīves uztveres iespējamām līdzībām, bet arī, nefilozofējot, jāuzsver ļoti interesantais un, dīvainā kārtā – arī gana atbilstošais dziesmas muzikālais risinājums. Neatceros, kad būtu vēl dzirdējis „grunge” stīgu ansambļa un bandžo izpildījumā, un tas būtu izklausījies tik labi kā šeit.

[youtube Kn7voloX6JI nolink]

Albumu noslēdz nepretenciozais ‘Midnight Rider’ no „The Allman Brothers Band” repertuāra un Stīvija Vondera ‘Pastime Paradise’, kas gan pasaulei vairāk pazīstams kā „Coolio” megahita ‘Gangsta`s Paradise’ oriģināls. Un lai arī šajā vietā šķistu atbilstoši atsaukties uz šī skaņdarba rindām „been spending most their lives living in the pasttime paradise” Smitas izpildījumā un teoretizēt par to, kā Smitai izdodas samierināties ar mūsdienu patērētāju sabiedrību, tomēr ne šis skaņdarbs, ne arī albums kopumā nerada tik auglīgu vidi pārdomām, lai vispār runātu par ‘Twelve’ filozofiskā plāksnē. Jo, lai arī ar savām „odziņām”, šoreiz runa ir par pilnīgi „parastu”, viduvēju kaverversiju albumu, kura sakarā lolotās cerības acīm redzot neattaisno rezultātus. Pieļauju, ka klausoties ‘Twelve’ bez domas „tā taču ir Petija Smita!” prātā, rezultāts varētu būt citādāks. Taču tādā gadījumā – ik mēnesi klajā nāk desmitiem kaverversiju albumu, ar ko šis ir labāks par tiem? Godīgi? Īpaši ne ar ko.

Dziesmu saraksts:
1. “Are You Experienced?” (Jimi Hendrix)
2. “Everybody Wants to Rule the World” (Tears for Fears)
3. “Helpless” ” (Neil Young)
4. “Gimme Shelter” (Rolling Stones)
5. “Within You Without You” (The Beatles)
6. “White Rabbit” (Jefferson Airplane)
7. “Changing of the Guards” (Bob Dylan)
8. “The Boy in the Bubble” (Paul Simon)
9. “Soul Kitchen” (The Doors)
10. “Smells Like Teen Spirit” (Nirvana)
11. “Midnight Rider” (The Allman Brothers Band)
12. “Pastime Paradise” (Stevie Wonder)

Noklausies:

‘Are You Experienced?’
[audio:PattiSmith_AreYouExperienced.mp3]

‘Within You Without You’
[audio:PattiSmith_WithinYouWithoutYou.mp3]

‘Changing Of The Guards’
[audio:PattiSmith_ChangingOfTheGuards.mp3]