Nespēju pretoties aicinājumam izzināt plati, kuru visā Latvijā būs iespējams iegādāties vien piecos eksemplāros.
Par britu elektroniskās/deju mūzikas trio “X-Press 2” popularitāti Latvijā (un, protams, arī citur) parūpējās puišu 2002.gadā izdotās debijas plates ‘Muzikizum’ lielais hīts ‘Lazy’, kas visticamāk vēl joprojām atrodams kāda progresīvās house mūzikas dīdžeja – entuziasta plašu somā. Un kāpēc gan ne? Galu galā “Talking Heads” līdera Deivida Bērna vārda vistiešākajā nozīmē “slinkais” vokāls dziesmai palīdzēja nedēļā pēc izdošanas debitēt britu singlu topa otrajā pozīcijā (pirmo vietu toreiz vīriem “nocēla” brāļi Galaheri ar ‘The Hindu Times’).
[youtube 8-uQP7Nlp4M nolink]
Neizvērsīšu diskusiju par to, kā tas nākas, ka grupai vairāk nekā desmit gadus ilgas pastāvēšanas, dziesmu remiksēšanas prakses un producentu pienākumu pildīšanas laikā tiek izdota tikai otrā plate. Taču fakts kā tāds – Ešlijs Bīdls un ‘Rocky & Diesel’ jeb “X-Press 2” savā jaunākajā veikumā ‘Makeshift Feelgood’ turpina attaisnot savu piederību “house”, elektroniskās un deju mūzikas lauciņam, lai arī platē epizodiski jūtams “vieglā ceļa gājēja” sindroms, ja to tā drīkst nosaukt – vīri patiesi īpaši neiespringst. Laikam jau spēlējot “house” žanra mūziku, par kuras pusoficiālajiem “ziedu laikiem” nosaukts periods pirms aptuveni desmit gadiem, nav vērts “cepties” par sīkumiem. Sak` – gan jau tā vai tā “rūdītos” fanus “iepērs” ne pa jokam!
‘Makeshift Feelgood’ savā būtībā ir ieraksts, kādu “X-Press 2” diskogrāfijā varēja un vajadzēja būt jau vismaz trim, četriem. Plates “masu” sastāda sadarbības ieraksti ar, piemēram, lielisko Kurtu Vāgneru no “Lambchop” (varbūt tāpēc, ka šis – skaņdarbs ‘Give It’ – atklāj disku, rodas patīkamas atkalsadzirdēšanās sajūtas), grupas “The Music” pārstāvi Robu Hārveju, protams, neaizmirstot par “The Polyphonic Spree” seju Timu Delāfteru, kura (vismaz man) nepazīstamā valodā veidotais ‘Witchi Tai To’ nosaucams par plates otru kulmināciju (pēc Vāgnera ievada). Savdabīgi, bet abas minētās dziesmas arī ir diska pirmie divi skaņdarbi, ļaujot loģiski secināt, ka pēc tam – lai arī ne gluži katastrofāli – taču tomēr plate “iet uz grunti”. Pēc salīdzinoši melodiskajām diska ievadkompozīcijām sevi piesaka sadarbība ar citu britu “jaunā viļņa” perioda vārdu – apvienību “Kissing The Pink”, kas parūpējusies par veselām četrām dziesmām, kuru lielākā daļa atrodama plates izskaņā, lielākoties atgādina vāju parafrāzi par “Chicane” daiļradi un, jāatzīst, neveicina milzīgu vēlmi tās klausīties vairākkārt – iespējams, izteikto atsauču uz “house” mūziku un – jā, jau minētās “neiespringšanas” dēļ, kā rezultātā tapušas izteikti viduvējas, neko nepasakošas dziesmas, kuru vienīgais pluss ir spēja to pavadījumā kratīties deju zālē. Taču, ja mani atmiņa neviļ, arī “X-Press 2” pirmā plate, kurā nudien netrūka pat ļoti dejojamu opusu, varēja lepoties ar zīmogu “progresīvā deju mūzika”, zem maģiskā vārdiņa “progresīvs”, saprotams, maskējot neviltotus komplimentus grupai dziesmu aranžējumu, melodiskuma un koncepcijas kontekstā. ‘Makeshift Feelgood’ tā visa trūkst – varbūt ne ļoti, tomēr jūtami. Pietiekoši jūtami, lai nebrīnītos par “X-Press 2” izdevēju – ierakstu kompānijas “Sony” pašmāju pārstāvju plāniem Latvijā izplatīt ne vairāk un ne mazāk kā piecus ‘Makeshift Feelgood’ eksemplārus. Un ja var ticēt parunai, ka pieprasījumu nosaka piedāvājums, tā vien tikai būs ar tiem pieciem diskiem…
Noskaties albuma jaunākā singla ‘Kill 100’ videoklipu!
[youtube DMq8N06QfYE nolink]
Noklausies:
Give It
[audio:XPress2_GiveIt.mp3]
Witchi Tai To
[audio:XPress2_WitchiTaiTo.mp3]
Enjoy The Ride
[audio:XPress2_EnjoyTheRide.mp3]