Camouflage ‘Relocated’ (2,5/5)

Teju vai vienlaikus ar daudziem tik patīkamo ziņu par sintpopa veterānu “Camouflage” uzstāšanos Latvijā gada izskaņā (1.decembrī), mūzikas ierakstu veikalos parādījies jaunā grupas plate ‘Relocated’.

Lai arī vācu “Camouflage” kaut kādā mērā allaž atradušies britu “Depeche Mode” ēnā (grupas rūdītie fani man varētu arī nepiekrist), tomēr “Camouflage” krietni uzticīgāk attiekušies pret sevis izvēlēto sintpopa žanru, ko nevarētu teikt par “Depeche Mode”, kuru ieraksti variējuši no primitīva elektropopa (albums ‘Speak And Spell’) līdz pat eksperimentiem industriālās mūzikas lauciņā (‘People Are People’) vai pat ambient mūzikā (‘Uselink’ no plates ‘Ultra’).

Diemžēl jāsecina, ka “Camouflage” savā jaunākajā ierakstā, kas ir turpinājums pirms trim gadiem klajā nākušajai un, šķiet, visaugstāk grupas kontekstā vērtētajai platei ‘Sensor’, aizvien vairāk…nē, nevis kopē “Depeche Mode”, bet gan seko viņiem pa pēdām – teju vai visas augstāk pieminētās “Depeche Mode” mūzikas iezīmes iespējams atrast vienā, jaunākajā “Camouflage” platē, kura turklāt, gluži kā pēdējās piecgades “DM”, aizvien mazāk izklausās pēc sintpopa.

Plati ievada ‘We Are Lovers’, kura ievadā tikpat labi varētu dziedāt arī “Reach Out and Touch Faith”, tik ļoti tas izklausās pēc “DM” ‘Personal Jesus’. Turpinājumā grupa ar dažiem izņēmumiem attaisno savu kāri uz patumšām balādēm, kurās “galvenajā lomā” nepārprotami ir vokālista Markusa Meina balss, kas šeit izklausās labāk nekā jebkad.

To pierāda gan trešais plates skaņdarbs – skumju pilnā balāde ‘Real Thing’, kas rotaļājas ar teju jaušamu valša “um-pa-pa” ritmu dziesmas fonā, gan tai sekojošais ‘Passing By’, kas, šķiet, no visa albuma materiāla visvairāk atgādina sintpopu. Dziesmā ‘The Perfect Key’ Markuss gan nedaudz pārcenšas Deiva Gahana “zemo” toņu izdziedāšanas manieres kopēšanā, taču tas netraucē šim pus-akustiskajam, pus-elektroniskajam opusam iekļūt diska labāko melodiju klāstā.

Taču arī šo nu nekādi nenosauksi par sintpopu, drīzāk par grupu, kas, bruņojusies ar sintezatoriem un skaņu ģeneratoriem, savā daiļradē demonstrē savu mīlestību pret tumsnēju, taču gana maigu rokmūziku, lai to vietumis varētu pieskaitīt sintpopa žanram. Un tā arī ir lielākā ‘Relocated’, kā arī pašu šībrīža “Camouflage” problēma.

Protams, sintpops pasaules mūzikas kartē jau daudzus gadus “agonē” un tikai uzticamu fanu mīlestība neļauj šim žanram pazust pilnībā. Taču tam nevajadzētu būt par iemeslu, lai a)viss, ko mēdz dēvēt par “sintpopu”, izklausītos līdzīgi, ja ne vienādi un b)grupas, kas jau pirms kāda laika ir pierādījušas savas dotības un oriģinālo pieeju šajā žanrā, popularitātes vārdā atgrieztos atpakaļ savas karjeras sākumposmā.

Noklausies:

‘We Are Lovers’
[audio:Camouflage_WeAreLovers.mp3]

‘The Perfect Key’
[audio:Camouflage_ThePerfectKey.mp3]

‘Stream’
[audio:Camouflage_Stream.mp3]

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *