Gluži kā Austrālijas rokeru jaunākās plates nosaukums jau saka priekšā, grupas „INXS” šābrīža gaitas ļoti izteikti ir sasvērušas grupas fanus divās pretēji vērstās nometnēs.

Kamēr vieni, kas „INXS” nepazīst pārlieku sen, ar interesi Austrālijas telekanālos vēroja televīzijas šovu „Rock Star: INXS”, lai uzzinātu, kurš no tā dalībniekiem kļūs par traģiski bojā gājušā Hatčensa aizvietotāju, tikmēr otri joprojām brīnās – nu kāpēc grupa tik histēriski jau kopš 1997.gada meklē sev jaunu solistu, ja teju vai visiem, kas savā dzīvē ir dzirdējuši kādu „INXS” skaņdarbu, grupa vienādiņ asociēsies tikai ar Hatčensa brīvdomīgo, viegla anarhisma caurvīto vokālu.

Nepieskaitot sevi ne pie vienas no minētajām viedokļu grupām, tomēr piekrītu tiem, kas ‘Switch’ nosauc par ne visai veiksmīgu atgriešanos. Un nevis tāpēc, ka grupas jaunais vokālists Dže Dī Forčuns būtu reiz bijis Elvisa atdarinātājs savā dzimtajā Kanādā, bet gan tāpēc, ka albums savam klausītājam nevienu brīdi „nepanāk pretim” un nemaz neaicina tapt dzirdēts. Un nav runa par reklāmām vai sevis slavināšanas kampaņām – tīri muzikālā ziņā ‘Switch’ ir tik ļoti smagnējs, ka vajadzīga liela pacietība, lai kaut reizi „izburtos” cauri plates 44 minūšu, 11 dziesmu materiālam.

Pēc albumu ievadošā ‘Devil`s Party’, kura melodija stipri atgādina „Seal” neseno ‘Get It Together’, un sekojošā ‘Pretty Vegas’, kurā Forčuns cenšas pēc iespējas izklausīties pēc Hatčensa, atdarinot viņa raksturīgo zemo dziedājumu, albums „nāk klajā” ar pirmo tā klupšanas akmeni – mežonīgi salkano ‘Afterglow’, kas, meistarīgi veidota un piesaucot pat grupas „U2” izteiksmes līdzekļus, tomēr nepārliecina un paslīd gar ausīm viduvēju emociju pavadībā. Sekojošajā ‘Hot Girls’ grupa turpina ieskicēt savu plānoto nākotnes vīziju – spēcīgu ģitārroku, kurā netrūkst ne „lēkājamu” piedziedājumu, ne arī interesantu saturisku iezīmju, taču, ja godīgi, tad dziesmas, gluži kā visu albumu, „norok” nespēja attīstīties kaut kur tālāk par dziesmu melodijas trim akordiem.

Nevajadzētu pārprast – tieši albuma vidusdaļā dzirdamās salīdzinoši straujākās kompozīcijas ir tās, kurās pat rūdīti „INXS” fani atzīsies sadzirdam salīdzinoši visvairāk grupas agrāku gadu daiļrades iezīmes, tomēr ar to šoreiz ir par maz. Nepamet sajūta, ka grupa jau ierakstījusi albuma pavadījumu agrāk un tikai gaidījusi, kamēr noskaidrosies šī „goda” ieguvējs, uzdziedāt dziesmām virsū melodiju – tik sterils, neizteiksmīgs un diezgan garlaicīgs ir to skanējums.

Vārdi „sarežģījums”, „kulminācija” vai „atrisinājums”, kurus izmanto, analizējot literārus darbus un tīri labi var piemērot arī labi pārdomāta mūzikas skaņdarba analīzē, šeit nav atrodami, liekot visām dziesmām izklausīties pēc vienādiem trīs minūšu blokiem. Protams, var just, ka grupa nemaz nevēlas, lai to salīdzinātu ar agrāku gadu „INXS”, taču, pat to īpaši necenšoties, jāatzīst, ka grupai, ja tā vēlētos cerēt uz jaunu sevis cienītāju vervēšanu, būtu savā pirmajā ierakstā jānāk klajā ar pārsteidzošu, aizraujošu skanējumu, kurā iedziļinoties varētu katru reizi atrast jaunas iezīmes. Diemžēl jāteic, ka visās šajās kategorijās ‘Switch’ ir kapitulējis, galvenokārt plates „mugurkaula” trūkuma dēļ.

Noklausies:

‘Hot Girls’
[audio:INXS_HotGirls.mp3]

‘Hungry’
[audio:INXS_Hungry.mp3]

‘God`s Top Ten’
[audio:INXS_GodsTopTen.mp3]