Katram britu indīroka kvartets „Starsailor” visticamāk raksturojas ar ko savu. Man viņi nenoliedzami prātā atsauc pagājušo gadu, kad puišu aktualitāte numur viens bija skaļais un roķīgais otrais albums ar tā pašpārliecināto tituldziesmu ‘Silence Is Easy’. Varbūt tieši tāpēc, izdzirdot, ka tik drīz pēc minētā priekšgājēja veikalu plauktus ieraudzīs jauna puišu plate, ilgi nespēju sasparoties tās recenzijai.

Lai arī sakāmvārds saka – „neskati vīru pēc cepures”, kaut kādā mērā viskonkrētāk jauno grupas ierakstu raksturo tieši tā nosaukums. „Starsailor” debijas kontekstā šo trīs vārdu savienojumu ‘On The Outside’ varēja bez rūpēm izmantot, raksturojot grupas dislokācijas vietu Lielbritānijas mūzikas scēnā. Tiesa, tad drīzāk būtu jāizmanto vārds „perifērija” – lai arī grupu nemitīgi katrs, kam vien nebija slinkums, salīdzināja ar britu salu tolaik gana „ejošajām” eksportprecēm – grupām „Coldplay” un „Travis”, šis „prestižais” salīdzinājums „Starsailor” dzīvi diži neietekmēja, varbūt vienīgi nāca par labu, mēģinot rekrutēt Filu Spektoru grupas otrā albuma producenta godā. Taču šobrīd, baudot grupas trešo studijas plati, nepamet sajūta, ka šeit, šajā situācijā runa ir par mūziku, kas radīta „pārējiem”, kas atrodas ārpusē (‘On The Outside’), tā sauktajai masai jeb, vēl konkrētāk izsakoties, ir pa zobam ikvienam. Un tieši šī traucējošā apziņa neļauj tā – pa īstam iemīlēt puišu jaunāko veikumu.

Platē netrūkst atsauču uz „U2” mūzikas radīšanas manieri (un es nesaku, ka „U2” ir paredzēta tikai masām!), īpaši ausī iekrita arī dziesmas ‘In My Blood’ ievada uzkrītošā līdzība ar beļģu ekscentrisko „Hooverphonic”, konkrēti viņu dziesmu ‘Lung’ no albuma ‘Blue Wonder Power Milk’, taču šī asociācija drīzāk nevis traucēja, bet gan pierunāja dziesmā, kas, iespējams, pretējā gadījumā būtu paskrējusi gar ausīm nemanīta tās bezmērķīguma dēļ, ieklausīties rūpīgāk. ‘I Don`t Know’ ieskanas kas sen aizmirsts un ļoti patīkams, un ļoti „The Verve” skanējumu atgādinošs. Un aptuveni ap albuma vidusdaļu sevi beidzot konkrēti formulē plates galvenā problēma – akūts dziesmu dvēseles trūkums. Nu jā, dziesmā ‘Counterfeit Life’ grupa jau brīdina – „i don`t know what love is…”.

Varbūt izklausīsies dīvaini, bet nudien ir grūti klausīties pārlieku nopulētu mūziku, turklāt īpaši, ja runa ir par grupu, kas iepriekš subjektīvi tev ir asociējusies ar brīvdomību un gara brīvību. Tuvākais, kur grupa šobrīd ir spējīga pietuvoties jau minētās pērles ‘Silence Is Easy’ lecīgumam, ir gana daiļais ‘Way Back Home’, kas kopā ar plates ievada pašpuicisko ‘In The Crossfire’ ļauj noticēt atrunai, ka kādreiz grupai taču ir arī jāizdod kas izteikti „ejošs”. Nāk taču Ziemassvētki!

Noklausies:

‘In The Crossfire’
[audio:Starsailor_InTheCrossfire.mp3]

‘Way Back Home’
[audio:Starsailor_WayBackHome.mp3]

‘In My Blood’
[audio:Starsailor_InMyBlood.mp3]