Lieliski apzinoties, ar kādu smīnu parasti mūzikas pārzinātāju vidū tiek uztverti filmu skaņu celiņi (ar ļoti, ļoti retiem izņēmumiem), tomēr nespēju atturēties apsveikt Tomasa Ņūmena jaunāko un pārmaiņas pēc vienīgo šīgada oriģinālveikumu – pavadījumu Rona Hovarda (‘A Beautiful Mind’, topošais ‘The Da Vinci Code’) jaunākajai kinolentei ‘Cinderella Man’.
Kopš Ņūmena tālās debijas kinofilmu skaņu celiņu jomā 1984.gadā tapušajā režisora Džeimsa Folija kinodebijā ‘Reckless’, Ņujorkā izteikti simfoniskā un muzikālā ģimenē dzimušais komponists ik gadu ir nācis klajā ar vismaz trim svaigiem filmu saundtrekiem. Un vai es vienīgais vaicāju – kā lai šeit nesāk sevi atdarināt?Neiedziļinoties Hovarda kinolentes saturā (tā apskatam vieta citā sadaļā), jāmin, ka 47 minūtes ilgajā skaņu celiņā nereti blakus Ņūmena mākslinieciskajām izpausmēm atrodami arī citu izpildīti skaņdarbi, piemēram, Čikāgas džeza mūzikas scēnas pārstāvja – klarnetista Bada Frīmena un viņa ‘Windy City Five’ kvinteta izpildītais ‘Tillie`s Downtown Now’, džeza ansambļa “Roane’s Pennsylvanians” dziedātais ‘We’ve Got To Put That Sun Back In The Sky’ un vairāki citi.
Tieši pateicoties šiem pagājušā gadsimta 30.gadu (tā sauktās “depresijas ēras”) mūzikas pārstāvjiem ‘Cinderella Man’ nekļūst par izstieptu, garlaicīgu un pārspīlēti epohālu ‘American Beauty’ skaņu celiņa padsmito reizi pārfrāzētu versiju (patiesībā tumšā filmas atmosfēra, kas loģiski ietekmējusi arī tās skanisko pusi, krietni vien vairāk prātā atsauc ‘Road To Perdition’ un ‘The Shawshank Redemption’ smeldzīgos opusus), vienlaikus neļaujot Ņūmena moderno laiku simfonijai atklāti disonēt ar 30.gadu džezu.
Atkarībā no tā, kurš ir jūsu vistuvākais Ņūmena komponētais skaņu celiņš (vai arī kura no filmām, kuras muzikāli izdaiļojis šis komponists, jums prātā palikusi visvairāk), tieši tā iezīmes arī dzirdēsiet ‘Cinderella Man’. Piemēram, disku ievadošais ‘The Inside Out’ ļoti atgādina ‘The Shawshank Redemption’ filmā dzirdamo Ņūmenu, ‘Change Of Fortune’, kopā ar epizodiskajiem metalofona un zvaniņu treļļiem atsauc prātā neseno komponista pagājušā gada veikumu ‘Lemony Snicket’s A Series of Unfortunate Events’, savukārt skaņdarbs ‘Turtle’, kura tapšanā sava loma varētu būt bijusi “Afro Celt Sound System” daiļradei, liek neziņā paraustīt plecus.
Un lai arī ‘Cinderella Man’ trūkst ‘Angels In America’ atrodamā koncepta, ‘Oscar And Lucinda’ gaisīguma vai ‘Pay It Forward’ depresīvuma, plates pielietojums ārpus tās oriģinālvides – kinofilmas – nav apšaubāms un aiz matiem pievilkts, ierindojot ‘Cinderella Man’ “viduvēja Tomasa Ņūmena veikuma” kategorijā.
Noklausies:
‘Hooverville Funeral’
[audio:ThomasNewman_HoovervilleFuneral.mp3]
‘Shim-Me-Sha-Wobble’
[audio:ThomasNewman_Shim-Me-Sha-Wobble.mp3]
‘Turtle’
[audio:ThomasNewman_Turtle.mp3]