Pēdējā laikā jau par modes lietu kļuvušā „jaunā viļņa” (uz pankroka krāsmatām dzimis, ģitāru caurvīts deju-roks) „mušu baram” – „The Kills”, „Razorlight”, „Franz Ferdinand” nule pievienojusies šī gada sākumā BBC rīkotās mūzikas ekspertu aptaujas verdikta – šī gada „svarīgākā muzikālā atklājuma” – Ņujorkas kvinteta „The Bravery” paštitulētā debijas plate.

Saukti par „perfekto hītu meistariem”, „The Bravery”, jāatzīst, nudien prot mīklainā kārtā jo veiksmīgi sevī apvienot „Duran Duran” 80.gadu sintī-popa (‘Tyrant’) vai pat disko ēras noskaņas (‘Honest Mistake’) ar „Ramones” vai „Strokes” cienīgiem, raupjiem, bet apbrīnojami muzikāliem ģitāru rifiem (‘Swollen Summer’ vai ‘Fearless’). Ar šo savu iezīmi patīkami izceļoties iepriekš pieminēto „The Kills” vai „Razorlight” starpā, Ņujorkas piecinieks savā debijas ierakstā rada pamatu termina „laba popmūzika” lietošanai. Popmūzika tāpēc, ka Sema Endikota pašpārliecinātais vokāls pārlieku atgādina „Franz Ferdinand” dziedoņa Aleksa Kapranosa nedaudz lecīgo manieri (atsaucot atmiņā arī šo to no „The Cure” daiļrades, it īpaši dziesmā ‘No Brakes’), kā arī nozīmīgu artavu albuma vieglumā piedod jau pieminētie sintezatori, padarot ‘The Bravery’ par ļoti pateicīgu alternatīva deju vakara muzikālo noformējumu. Esmu absolūti pārliecināts, ka „The Bravery” vārds šogad jo skaļi izskanēs visā mūzikas pasaulē un viņu dzīvās uzstāšanās būs tikpat apmeklētas kā „Franz Ferdinand” pagājušajā gadā. Vienīgais jautājums paliek – vai tiešām „The Bravery” bija nepieciešams TIK ļoti izklausīties pēc saviem Skotijas līdzgaitniekiem (‘Public Service Announcement’ līdzība ar „ferdinantu” ‘Tell Her Tonight’ ir jau nepieklājīga), lai pretendētu uz tādām pašām komerciālām/muzikālām virsotnēm?

Iesaku: ‘Tyrant’, ‘Fearless’, ‘Public Service Announcement’, ‘Unconditional’