Skotijas rokeru atgriešanās Edinburgas kvinteta ceturtās studijas plates veidolā vēl ciešāk nostabilizē „Idlewild” tiem piedēvētā „R.E.M. junioru” titulā.

Ikviens ‘Warnings/Promises’ baudītājs pēc savas muzikālās „apetītes” grupas solista Rodija Vūmbla balsī visticamāk saklausīs visu ko, sākot ar Maiklu Staipu un beidzot ar Skotu Stapu (‘Creed’), taču nav noliedzama jūtamā Džordžijas štata trio agrīnās daiļrades blāzma, kuru panesamu, neuzmācīgu un ne-parodējošu padara fakts, ka „Idlewild” jau četru albumu laikā kopš grupas pretrunīgās debijas 1999.gadā ir mainījusies krietni vairāk, nekā „R.E.M.” savos pirmajos astoņos ierakstos kopā ņemot.

Tonija Hoffera („Air”, „Beck”, „The Thrills”) producētais ‘Warnings/Promises’, turpinot katrā grupas ierakstā ausīm dzirdamo tās progresu, pārmaiņus piedāvā kā akustisko ģitāru caurvītus skaņdarbus (‘Welcome Home’, ‘Not Just Sometimes But Always’), tā arī nedaudz „tumīgākas”, tumša ģitārroka caurstrāvotas un par „Idlewild” saknēm stāstošas reminiscences (‘I Want A Warning’, ‘The Space Between All Things’). Par spīti no šī raksturojuma izrietošajai ieraksta daudz(div)pusībai, skotu puiši vietām albumā, tēlaini izsakoties, „zaudē formu” un, pašu atkārtošanās dēļ, lai arī tikai epizodiski, bet tomēr spēj palikt vienveidīgi (sauciet to par albuma mīnusu). Un visticamāk var tikai strīdēties par to, vai ‘Warnings/Promises’ zaudē pirms nepilniem trim gadiem izdotajam ‘The Remote Part’, vai arī raidstaciju ēterus jau kādu brīdi pieskandējušais ‘Love Steals Us From Loneliness’ ir Edinburgas zēnu sapņainākā eposa ‘American English’ jauna, laikam līdzi transformējusies versija. Dodot platei laiku atrast ceļu uz sava klausītāja ausīm un sirdi, varbūt saņemsiet atbildi uz šo jautājumu. Taču tikmēr lai ‘Warnings/Promises’ kļūst par emocionālu un piesātinātu skaņu celiņu „topošajam” pavasarim.

Iesaku: ‘Love Steals Us From Loneliness’, ‘Welcome Home’, ‘I Understand It’, ‘Not Just Sometimes But Always’