Pasaulslavenā kinorežisora Kventina Tarantino jaunākā garadarba – filmas ‘Kill Bill’ pirmā daļa Latvijas kinoekrānus (labākajā gadījumā) sasniegs nākamā gada sākumā, taču septembra beigās izdotais filmas skaņu celiņš sola sagaidīt ļoti labu episku sāgu vecās labās ‘Lubenes’ garā.
“He shot me down, bang bang, I hit the ground, bang bang…My baby shot me down…” – ar šādu skumju pasāžu iesākas nedaudz vairāk nekā 45 minūšu ilgs ceļojums Tarantino pasaulē ar visām no tā izrietošajām sekām – vēl nekad nedzirdētiem skaņdarbiem, interesantiem izpildītājiem, kuros klausoties ne viens vien fans būs klusībā sev pavaicājis: “Kur Tu, Kventin, veco zēn, šitādus vīrus atrodi?! ”
Šķiet, ka pazīstamākās skaņu celiņā atrodamās “sejas” ir hiphoperis Roberts Diggs, a.k.a “RZA” un pasaulslavenais mūzikas aranžētājs Kvinsijs Džonss, kura “klientu” lokā diezgan ilgu laika posmu pabijis arī pats popmūzikas karalis Maikls Džeksons. Taču tā lasītāju daļa, kas nupat jau nodomāja, ka albums ir sintētiska popa un hiphopa krustojums, diezgan pamatīgi kļūdās, jo blakus četriem nepilnu minūti ilgiem “RZA” monologiem diskā ir vērojama ārkārtīgi plaša izpildītāju un mūzikas stilu gamma – šeit ir gan afrikāņu ritmos ieturēti skaņdarbi (Isaac Hayes „Run Fay Run”), gan Tarantino filmās neiztrūkstošie rokenrola ritmi, kas veido ļoti interesantu harmoniju ar Balkānu pūtēju ansambļiem un flamenko ģitāras spēli, kas caurstrāvo albumu. Nedaudz pafantazējot, pilnīgi iespējams, ka šo albumu varētu atrast ikvienas sevi cienošas Meksikāņu radiostacijas A listē!
Albuma vidusdaļā ir noslēpušās divas ļoti izteiktas šī diska pērles. Pirmā – Benija Bendžamina, Sola Markusa un Glorijas Koldvelas sarakstītais “The Animals” hīts ‘Don`t Let Me Be Misunderstood’, kuru vēlākos gados izpildījuši tādi mākslinieki kā, piemēram, Džo Kokers, Elvis Kostello un Nina Simone. Šoreiz ļoti specifisku šī skaņdarba versiju piedāvā diskomūzikas trijotne “Santa Esmeralda”. Otrs pieminēšanas vērtais ir Džeimsa Lāsta viens no visu laiku slavenākajiem skaņdarbiem ‘The Lonely Shepherd’, kuru šajā diskā ieskaņojis pāna flautas lielmeistars Georgs Zamfirs. Interesants fakts – viņš ir arī šī skaņu celiņa producents.
Kā jau katrā Tarantino filmas skaņu celiņā pierasts, protams, arī šeit neiztikt bez trāpīgiem citātiem un dialogu izvilkumiem no filmas. Un ja spārnotā “Lubenes” frāze “Zed is dead” vēl joprojām ir ne tikai bieži sastopama kinopasaulei tuvu stāvošu cilvēku leksikā, bet pat kļuvusi par reklāmas saukli, tad, domājams, dažas ‘Kill Bill Vol.1’ scēnas šo situāciju varētu ļoti strauji mainīt.
Spriežot pēc albuma kopējās noskaņas, filma solās būt modernizēta parafrāze par mežonīgo rietumu tematiku, ar tuksneša skatiem, vīriem kovboju cepurēs garkājainu melņu mugurās… Taču, ja var ticēt daudzajām kritiķu recenzijām, tad šī aina izrādās diezgan kļūdaina – ‘Kill Bill Volume 1’, kā izrādās, čum un mudž no jaunākajām tehnoloģijām un automātiskajiem ieročiem, garkājainie melņi ir aizstāti ar Suzuki markas motocikliem… Taču tas pat varbūt nav svarīgi. Tikmēr, kamēr Kventins Tarantino radīs ģeniālas kinofilmas, kamēr viņš savu filmu skaniskajam noformējam pievērsīs tik daudz uzmanības, kā viņš to dara pašlaik un kamēr bez viņa filmu skaņu celiņiem jeb saundtrekiem nebūs iedomājama neviena ballīte, tikmēr viss ir kārtībā!