Dievs vien zina, kas notiek Nellijas Furtado prātā, taču rezultāts – nule klajā nākušais mūziķes trešais studijas albums ‘Loose’ runā pats par sevi un vienaldzīgu neatstāj nevienu.

Portugāļu izcelsmes kanādiete Nellija prātā pazīstama ar savu fantastisko un gana daudzsološo debiju 2000.gadā, kad mūziķes pirmais singls ‘I`m Like A Bird’ burtiski triecientempā iekaroja Eiropas raidstaciju topus, paspējot uzkāpt arī līdz piektajai vietai britu singlu čārtā. Turpinājums jau bija mazāk daudzsološs – 2003.gada plate ‘Folklore’, lai arī ietvēra dažas prātā paliekošas melodijas, demonstrēja mūziķes augošo pārliecinātību par sevi. Tas, protams, nekādā ziņā nebūtu nekas pārmetams, taču tā rezultātā Furtado sāka sevi un savu daiļradi uztvert krietni pārspīlēti nopietni, kas ļoti konkrēti jaušams lielākajā daļā ‘Folklore’ dziesmu.

Šo stāstu turpina mākslinieces jaunākais veikums ‘Loose’ ar britu singlu topa pirmajā pozīcijā atrodošos diska pirmo singlu ‘Maneater’ un Timbaland plates producenta godā. Rezultāts ir likumsakarīgs – šeit mijas gan raupjas, “vecajai” Nellijai absolūti neatbilstošas melodijas, kurās iespējams saklausīt Timbaland rokrakstu kopdarbos ar, piemēram, Bubba Sparxxx (‘Maneater’, ‘No Hay Igual’), gan arī liegas un izteikti “amerikāniskas” soul/r&b kompozīcijas a-la Aaliyah manierē (‘Showtime’, ‘In God`s Hands’).

Un te nu ir dilemma, kuras risināšanā neiztikt bez personiskiem vērtējumiem un subjektīvisma. Pieņemt vai nepieņemt “jauno” Nellijas skanējumu, kurā apkopots šis tas no Ferela Viljama, vēl kaut kas no Lenes Mārlinas un diezgan daudz “netīru” deju ritmu, kurus caurstrāvo a-la Gvenas Stefānijas bezkaunība.

Šī lēmuma pieņemšanas grūtības pakāpe arī ir visperfektākais piemērs tam, cik pārdomāta bijusi Nellijas jaunā tēla veidošana – ne čiku, ne grabu un pēkšņi televizoru ekrānos parādās mūsu mīļā, naivā, par putniem dziedošā Furtado, tikai šoreiz kaut kādā pagrabā ar asinskāriem maniakiem. Pārspīlējums, protams, taču, kā zināms, ar iebiedēšanu var daudz ko panākt.

Tiesa, iespējams, cilvēkiem, kas nav tik pacietīgi vai spītīgi, lai, par spīti pirmajam iespaidam, tomēr vēlētos noklausīties mūziķes jaunāko veikumu pilnībā, var nākties aprobežoties ar atzinumu “pilnīgs sviests”, kamēr pat ar zināmu skepsi pieejot ‘Loose’ izvērtēšanai, kļūst skaidrs iemesls, kāpēc tieši ‘Loose’ tiks reiz saukts par Nellijas Furtado labāko albumu.

Pirmkārt, nav labāka brīža, kad nākt klajā ar kvalitatīva un daudzveidīga r&b caurstrāvotu plati – pašlaik mūziku patērējošā sabiedrības daļa ir šī mūzikas stila vergi burtiskā nozīmē (atļaušos cerēt, ka vairs ne ilgi). Bez tam, arī pašai Nellijai Furtado pēc neveiksmīgā ‘Folklore’ bija nepieciešams reabilitēties un kur vēl labāku veidu kā šis.

Otrkārt – un tieši šajā kategorijā ‘Loose’ nopelna visvairāk “bonusa punktu” – ideāls, teju nevainojams albuma producenta darbs. Treškārt, ‘Loose’ ir dažāds, kas ir vienkārši lieliski vidusmēra pircējam – ja jums pie sirds neies albuma dusmīgais ievads, tad varbūt ir vērts pārtīt uz tā vidusdaļu un paklausīties saldas soul/pop/r&b balādes.

Tas viss kopā platei nodrošinās ne vienu vien radiohītu un ne vienu vien augstu vietu singlu topos, kuros oriģinalitāte vai tieši tās trūkums, kā zināms, netiek ņemts vērā. Protams, ir žēl, ka mazā, pretenciozā portugāliete Nellija ir piebiedrojusies šovbiznesa haizivju baram un novārtā pametusi to klausītāju daļu, kam ‘I`m Like A Bird’ šķita tieši laikā. Taču runā, ka pārmaiņas ir veselīgas.

Noklausies:

‘Promiscuous (feat.Timbaland)’
[audio:NellyFurtado_Promiscuous.mp3]

‘Showtime’
[audio:NellyFurtado_Showtime.mp3]

‘Do It’
[audio:NellyFurtado_DoIt.mp3]