Ļoti politiska, brīžiem izteikti anti-amerikāniska soul opera ar hip-hopa un “r&b” elementiem.

Īstajā vārdā Ērika Abi Raita, “Erykah Badu” līdz šim absolūti nebija piesaistījusi manu uzmanību vai, precīzāk izsakoties – es savos muzikālajos meklējumos vēl nebiju līdz viņai aizvandījies. Ja ar tevi ir līdzīgi, tad tā vien šķiet, ka šā apskata subjekts – trešais Ērikas studijas ieraksts – ir īstā plate, ar kuru sākt.

Kā jau saka priekšā nosaukums, šis ir pirmais no diviem šogad paredzētiem albumiem. Šajā Ērika Raita ar kritisku aci aplūko pasauli, kāda tā “mentālā ziņā” izskatās šobrīd. Otrajā platē uzsvars tiks likts uz emocionālu šībrīža pasaules izpratni.

Papildus visai tumsnējai albuma mūzikas nokrāsai, vietumis šis reālisms, reālais skats uz mūsdienu ikdienu tiek ietērpts visai tiešos, deklaratīvos saukļos – šeit laikam jāpiesauc dziesmas ‘Twinkle’ beigu daļa, kuru vari noklausīties zemāk un kurā atrodams divas minūtes ilgs “uzsaukums nācijai” īstenā Mārtina Lutera Kinga manierē. To noklausoties ir grūti palikt vienaldzīgam.

Ko līdzīgu var teikt par visa albuma tekstiem kopā, kuru vienīgais mīnuss ir – nepieciešama gan laba dzirde, jo teksti bieži noslīkst pavadījumā, gan lieliskas angļu valodas zināšanas, lai šajā žargonu un akcentu jūklī brīžiem saprastu, kādā valodā tiek runāts.

Muzikālā ziņā pirmajā brīdī albums nenoliedzami atgādina kādas kinofilmas skaņu celiņu. Prātā kā pirmais salīdzinājums nāk Gordona Pārksa jaunākā 1972.gada “krimiķis” ‘Superfly’ ar Kērtisa Meifīlda mūziku – tālu no šāda, intensīvu ritmu un harmonijām piesātināta soula nav arī ‘New Amerykah Part One’.

Iepriekš piesauktie soul, hip-hopa un “r&b” elementi ik uz soļa tiek papildināti un apaudzēti ar dažādiem elektroniskiem un akustiskiem trokšņiem, klakšķiem, metalofona skaņām un neskaitāmiem citiem “krikumiem”, kas kopā veido burtiski “biezu” skaņu.

Termins “dziesma” šeit nav aktuāls, jo viena skaņdarba ietvaros bieži nomainās vairākas tēmas un domas. Tā rezultātā albumu visinteresantāk ir klausīties no sākuma līdz beigām. Gluži kā skatoties filmu vai lasot grāmatu. Termins soul opera (ar atsauci uz klasisko rok-operu) man šķiet visprecīzākais ieraksta viengabalainās dabas raksturojums.

Citkārt šādas plates raksturošanai tiktu lietots viens vienīgs vārds – konceptalbums, taču ‘New Amerykah’ ir kas vairāk. Tas ir gandrīz nevainojams, sabalansēts un konceptuāls ieraksts, kura harizma spēj aplipināt teju vai ikvienu. Tā rezultātā plati labprāt no A līdz Z noklausīties pat tie, kas par iepriekšminētajiem žanriem absolūti nejūsmo.

Ja ieinteresēja, noklausies kā albuma būtību plates “noklausīšanās ballītē” skaidro pati māksliniece.
[youtube 1ZvoYkdDmAE nolink]

Noklausies:

The Healer
[audio:ErykahBadu_TheHealer.mp3]

Soldier
[audio:ErykahBadu_Soldier.mp3]

Twinkle
[audio:ErykahBadu_Twinkle.mp3]