Blakus daudzajiem šīgada sākuma indīroka, elektronikas un popmūzikas ierakstiem, jāpiemin dažas visnotaļ veiksmīgas un kvalitatīvas kantrī un „americana” tradīcijās ieturētas plates, no kurām plašāko uzmanību izpelnījusies ASV dziesminieces Petijas Grifinas jaunā plate ‘Children Running Through’ un kurai blakus gribas stādīt citas ASV dziesminieces – Paulas Freizeres jaunāko ierakstu.

Paula Freizere plašākai sabiedrībai pazīstama kā „alt.country” projekta „Tarnation” veidotāja un vadītāja. Tiesa, teikt „pazīstama” būtu varbūt mazliet pārspīlēts, jo „Tarnation” debijas albums ‘I’ll Give You Something To Cry About’, kas nāca klajā 90.gadu sākumā, tika izdots tikai tūkstoš eksemplāros, un arī abi pārējie „Tarnation” diski nekad nav pretendējuši uz vietu „Billboard” pirktāko albumu topā. Taču tā vietā gan „Tarnation” sastāvā, gan kā solomāksliniece pēc šī kolektīva darbības pārtraukšanas 1998.gadā Pola Freizere ir iemantojusi kantrīmūzikas savādnieces slavu, savā daiļradē miksējot folkmūziku, blūzu un popmūziku, un tam visam liekot izklausīties kā no pagājušā gadsimta 60.gadu „dziesminieku” zelta fondiem nākušam.

Nule klajā nākušais ‘Now It’s Time’ nav izņēmums. Pēc gandrīz desmit gadiem Freizere atkal atgriezusies ar „Tarnation” vārdu un laidusi klajā 11 kompozīcijas, kas tapušas pagājušajā gadā, Freizerei koncertējot Sanfrancisko, viena mēneša laikā. Sadarbojoties ar Freizeres senu „cīņubiedru”, pianistu Patriku Meinu, bundzinieci Džasminu Vongu un brāļiem Mūriem, kas albumā iedziedājuši bekvokāla partijas, tapis ieraksts, kas pat šī žanra ignorētājiem varētu likt atzīt tā kvalitātes. Tiesa, tiem, kas ar „Tarnation” un Freizeres mūziku ir pazīstami, ‘Now It’s Time’ četrdesmit minūšu ilgajā skanējumā neizdosies saklausīt ko diži atšķirīgu no citiem „Tarnation” ierakstiem, taču, pieļauju, ka šā kolektīva cienītāji to varētu arī nemaz nevēlēties.

Pāris vārdos formulējot, ‘Now It’s Time’ nav vienreizējs vai unikāls – tas ir zināmā mērā tradicionāls „alt.country” ieraksts, taču pat neuzmanīgam klausītājam nepaskries gar ausīm Freizeres mūzikai tik raksturīgā senatnīgā pieskaņa, kas vienlaikus liek piesaukt kā Niku Dreiku, tā Džoanu Baezu. Plati ievada tās singls ‘August`s Song’, kas prātā atsauc „My Morning Jacket” gaisīgo ‘Where To Begin’, kas pēdējoreiz dzirdēts kinofilmas „Elizabethtown” skaņu celiņā. Un kamēr šā skaņdarba melodija un uzbūve tiešām diži nepārsteidz, visu dziesmas „pievienoto vērtību” uz saviem pleciem iznes Paulas Freizeres vokāls. Kas līdzīgs sakāms arī par visu ‘Now It’s Time’ kopumā – galvenokārt duetā ar akustisko ģitāru un retām klavieru spēles caurvītām kompozīcijām Freizere no jauna nedefinē ne kantrīmūziku, ne „singer-songwriter” būtību. Viņai vienkārši ir lielisks balss tembrs un laba gaumes un stila izjūta. Un ja arī ‘Now It’s Time’ pēc vairākām tā klausīšanās reizēm acīm redzami zaudē tās pašas Petijas Grifinas jaunākā ieraksta priekšā (kaut vai oriģinalitātes ziņā), tad šis nu ir ieraksts, ko ieteikt cilvēkiem, kam allaž ir riebusies visa veida kantrīmūzika.

Noklausies:

‘August`s Song’
[audio:PaulaFrazer_AugustsSong.mp3]

‘Nowhere’
[audio:PaulaFrazer_Nowhere.mp3]

‘Shadows’
[audio:PaulaFrazer_Shadows.mp3]