Lielbritānijā nosauktas kārtējās nominācijas “Mercury” mūzikas balvai, ko ik gadu saņem iepriekšējā gada vērtīgākais britu vai skotu mūziķis. Šīgada nominantu vidū atrodams arī britu 80.gadu “jaunā viļņa” apvienības “Scritti Politti” vārds.

Grupa, kas jau 1990.gadā paziņoja par savu muzikālo gaitu beigām, šī gada jūnijā visai klusu ir nākusi klajā ar savu pēc skaita piekto albumu un otro pēc grupas atkārtotās atkalapvienošanās.

Pēc pirmās albuma ‘White Bread Black Beer’ noklausīšanās būtībā gribas paraustīt plecus un vērst jautājošas izteiksmes pilnus skatienus “Mercury” balvas žūrijas komisijas virzienā, kas iepriekš definējusi, ka šīgada nominanti visperfektāk atspoguļo “šībrīža Lielbritāniju”. “Scritti Politti” jaunākajā veikumā izdodas vien saklausīt centienus “Beach Boys” sapņaino skanējumu mākslīgi kombinēt ar apvienības “jājamzirdziņu” – astoņdesmito gadu elektropopu. Un nevarētu apgalvot, ka kāds no abiem – “Beach Boys” daiļrade vai 80.gadu elektropops – būtu tas spilgtākais šībrīža Lielbritānijas mūzikas scēnas raksturotājs.

Taču viss vēl būtu glābjams, ja ‘White Bread Black Beer’ būtu kaut druscītiņ baudāmāks vai vismaz loģiski veidots ieraksts. Taču tā vietā “ik uz stūra” albumā izdodas sastapt melodijas, kas pēc atzīstama ievada vai nu tā arī paliek “stāvam uz vietas” (te minama lielākā daļa plates “paciešamo” skaņdarbu, tostarp ‘Petrococadollar’ vai ‘Dr.Abernathy’), vai arī dziesmas skanējuma gaitā, demonstrējot pilnīgi neizprotamo albuma ‘White Bread Black Beer’ koncepciju, vienā katlā jauc absolūti nepieņemamas lietas.

Tā, piemēram, ‘Snow In Sun’, pateicoties askētiskajam akustiskās ģitāras un metalofona pavadījumam, kā arī dvesošajam daudzbalsīgajam dziedājumam skaņdarba sākumā liek teju vai piesaukt “Beach Boys” klasisko ‘God Only Knows’. Līdz brīdim, kad nieka minūti pirms dziesmas beigām grupa acīmredzot nav spējusi vienoties par sapņainās balādes izskaņu, tāpēc pievienojot “katlā” papildus visam iepriekš minētajam pretīgi sintētisku ritmu, kurš izklausās, it kā būtu aizgūts no kāda “Milli Vanilli” skaņdarba.

Saprotu, ka nav lielāka apvainojuma mūzikas pasaulē, kā apgalvojums, ka tu vai tava grupa atdarina visu laiku vissliktākās popgrupas daiļradi, kuras autori turklāt ir pārāk “kautrīgi”, lai paši personīgi kāptu uz skatuves. Taču ‘White Bread Black Beer’ nepiedāvā citu alternatīvu un vienīgais, uz ko “Scritti Politti” jaunākais veikums patiešām rosina ir – pēc iespējas straujāk atbrīvoties no ‘White Bread Black Beer’, piemēram, uzdāvinot to kādam īpaši “mīļam” darba kolēģim.

Noklausies:

‘Petrococadollar’
[audio:ScrittiPolitti_Petrococadollar.mp3]

‘Dr.Abernathy’
[audio:ScrittiPolitti_DrAbernathy.mp3]