Pēc tam, kad “Gnarls Barkley” pirmais radiosingls ‘Crazy’ jau ceturto nedēļu saglabājis pozīciju britu singlu topa pirmajā pozīcijā, šonedēļ beidzot oficiāli Lielbritānijā nācis klajā šī dueta debijas albums, dodot ikvienam interesentam pārliecināties, vai neskaitāmie projekta salīdzinājumi ar senu dienu varoņiem – grupu “Outkast” ir patiesi.

Projekta “Gnarls Barkley” mugurkauls ir ne vairāk un ne mazāk kā eleganta divu sava žanra “guru” sadarbība- no vienas puses tas ir Braiens Bērtons a.k.a “Danger Mouse”, kura vārdu atcerēsies visi tie, kam izdevās interneta plašumos atrast un iegūt mūziķa nelikumīgo “bītlu” ‘White Album’ un “Jay-Z” ‘Black Album’ samiksējumu, kas vienu brīdi bija ieguvis pat sava veida ekskluzīvas mūzikas preces auru (veikalos, protams, šo “Danger Mouse” gala produktu – ‘Grey Album’ – iegādāties nevar joprojām). No otras puses “Gnarls Barkley” skanējumu papildina “Cee-Lo” jeb atlantietis Tomass De Karlo Kellavejs, repa un soula mūziķis, kura pēdējā plate, pagājušajā gadā klajā nākusī ‘Cee-Lo Green Is The Soul Machine’ iekļuva ne vienā vien gada labāko albumu topā.

Likumsakarīgs jautājums – kas gan var galu beigās sanākt šādas sadarbības rezultātā? Vienkāršāk būtu atbildēt šādi – cik traki abi iesaistītie mūziķi, tik traks vārda vistiešākajā nozīmē ir arī apvienības debijas albums ‘St.Elsewhere’. Pieskaroties gan soulmūzikai, repam, hiphopam, fankam, “motown” un vēl dažnedažādiem visnotaļ dejojamiem mūzikas stiliem, ‘St.Elsewhere’ mūsdienīgā “mērcē” pasniedz vērtības, kuru iedarbība ir pārbaudīta gadu gaitā un ir vispāratzīta.

Tāpēc vēl jo grūtāk konkrēti nodefinēt, kas tad īsti ir “Gnarls Barkley” veiksmes formula – jo bez kripatiņas veiksmes nav iespējams iekarot britu singlu topa virsotni, balstoties tikai uz dziesmas digitālās pārdošanas rezultātiem; tāpat tā nepieciešama, lai ar vienu paši hīta singlu ‘Crazy’, kas drillēts 24 stundas diennaktī visā pasaulē sakurināt tādu interesi par puišu debijas plati, kāda tā ir šobrīd Lielbritānijā, kur “Gnarls Barkley” tiek nepārtraukti saukti par “next big thing”.

Pēc rūpīgākas un vairākkārtējas albuma noklausīšanās atliek vien paraustīt plecus un atzīt, ka albuma galvenā īpašība ir savdabīgais, uzreiz neizprotamais un vietumis visnotaļ sarežģītais, daudzslāņainais skanējums, kas vienlaikus nav pārproducēts un nopulēts līdz pretīgumam. Gluži pretēji – albums ir gana raupjš, liekot domāt, ka ‘St.Elsewhere’ diezgan mierīgi varētu būt ticis ieskaņots ļoti īsā laika posmā un, “dzīvajā” atskaņots, īpaši neatšķirties no 14 dziesmu plašā un teju 40 minūšu ilgā oriģināla.

Var piekrist tiem, kas jaunā dueta daiļradē saskata līdzību ar “Outkast”, taču šis salīdzinājums mazāk attiecas uz mūziķu stilu, vairāk – uz pieeju dziesmu izveidei un tās uzbūvei kopumā, uzsvars albumā likts uz savdabīgām ritmu struktūrām un zīmējumiem, kurus caurvij soulmūzikai raksturīgs vokāls. Skaņdarbi albumā ir īsi (vidēji divas ar pusi minūtes), bieži tās ir kā nelielas epizodes, skaņu skices, kuras “Outkast” gadījumā noteikti tiktu izvērstas uzvarošā radiohītā, taču šeit tas drīzāk atgādina materiālu, ar ko ļoti apmierināti būs visi deju zāļu dīdžeji – miksēšanai un remiksēšanai šeit materiāla cik tik uziet. Un visticamāk arī tieši deju klubi būs vispateicīgākā vide ‘St.Elsewhere’ – šāda mūzika pieprasa darbināt nevis galvu, bet gan kājas.

Noklausies:

‘Crazy’
[audio:GnarlsBarkley_Crazy.mp3]

‘St.Elsewhere’
[audio:GnarlsBarkley_StElsewhere.mp3]

‘On-Line’
[audio:GnarlsBarkley_On-Line.mp3]