Nesen kā dienasgaismu ieraudzījis svaigs pašmāju populārākās tautas mūzikas grupas “Iļģi” albums ‘Ne uz vienu dienu’, kurā grupa pēc pagājušā gada nogalē izdotā saulgriežu albuma ‘Totari’ šoreiz pievērsusies kāzu tematikai.

Grūti izskaidrot iemeslu – varbūt tie ir dziesmu teksti un albuma saturs, varbūt atkal tā uzteicamais melodiskums un atgriešanās “pie saknēm” Dainu tekstos un tautas mūzikā, kuru grupa nedaudz aizvietoja ar “ambient” noskaņām albūmā ‘Totari’, taču plate savā skanējumā vietumis itin konkrēti atgādina pašu “Iļģu” 2002.gadā veidoto ‘Spēlēju, dancoju’. Spilgtākais piemērs, šķiet, ir Rūtas Muktupāvelas maigais dziedājums skaņdarbā ‘Sola mani māmuliņa’, kas tā vien prātā atsauc ‘Kas tos zelta taurenīšus’ no “Iļģu” un Raiņa simboliskā kopdarba. Par albuma saturu savukārt regulāri atgādina tā sauktie “sievu” apdziedājumi Aijas Rozentālas, Vinetas Romānes un Mariannas Auliciemas izpildījumā, regulāri priekš acīm uzburot ainas no senlatviešu kāzu rituāliem, kas arī varētu tikt uzskatīts par plates galveno mērķi.

Taču vienu no svarīgākajiem pavērsieniem “Iļģu” skanējumā jaunajā albumā ienesis viesmūziķis Samite Mulondo no Ugandas, kura balss un mbiras (īkšķu klavieru) spēle dzirdama dziesmā ‘Viena saule, viena zeme’. Pats fakts – “Iļģu” sadarbība ar viesmāksliniekiem savā daiļradē nu absolūti nebūtu nekas jauns un šokējošs, taču šoreiz, pateicoties Samitem, viņa vārdos neizteiktajai, taču balsī un mbiras spēlē maģiski iekodētajai gluži atšķirīgās kultūras stīgai, “Iļģi” ir spēruši pamatīgu soli savā mūzikā, liekot apvienības sakarā sākt izmantot ne tikai terminu “tautas mūzika”, bet ļaujot “Iļģus” beidzot pilntiesīgi nosaukt par, šķiet, vienīgo “pasaules” jeb “world” mūzikas grupu Latvijā.

Noklausies:

‘Aizalaida sauleite’
[audio:Iljgji_AizalaidaSauleite.mp3]

‘Sola mani māmuliņa’
[audio:Iljgji_SolaManiMaamulinja.mp3]

‘Viena saule, viena zeme’
[audio:Iljgji_VienaSauleVienaZeme.mp3]