Laikā, kad vasara sāk strauji attālināties un vārdu salikumi „rudens kolekcija” aizvien biežāk lasāmi veikalu skatlogos, tā vien prasās savu „personīgo” vasaru tik lēti vis prom nelaist un pie katras izdevības gremdēties Latvijas platuma grādiem vairs neraksturīgās muzikālās vārsmās.

Īsāk izsakoties, ir nepieciešams palūkoties savā mūzikas ierakstu plauktiņā un atrast albumus, kas izdoti jau pirms kāda laiciņa, taču tā arī līdz šim vēl nav sagaidījuši savai atskaņošanai patiesi atbilstošu vidi. Biju pārsteigts, cik harmonisks un atbilstošs tagad izklausās vēl pirms nepilna mēneša par vienmuļu uzskatītais afrikāņu ģitārspēles meistara Ali Farkas Turē un viņa novadnieka – Mali izcelsmes koras spēlmaņa Toumani Diabates kop-ieraksts ‘In the Heart of the Moon’!

Ali Farka pazinis Toumani jau kopš „Diabates jaunākā” dzimšanas. Kā šā reģiona mūziķiem jau pierasts, rūpes par savas kultūras, galvenokārt, tieši mūzikas saglabāšanu un tālāku eksistenci tiek nodotas no paaudzes paaudzē – tā arī Toumani tēvs Sidiki Diabate daļu savas dzīves ieguldījis Mali un Gvinejas kultūru savstarpējā „sapazīstināšanā”. Lai kādas arī nebūtu tā visa saknes, tomēr fakts ir neapstrīdams – Toumani Diabate šobrīd ir viens no Mali mūzikas pasaules svarīgākajiem vārdiem, savukārt par Āfrikas „džonu lī hūkeru” neskaitāmas reizes dēvētais Ali Farka Turē vispār neprasa nekādus komentārus. Un doma vienā platē blakus nosēdināt Songrai/Peul vai vienkāršāk – Āfrikas ziemeļu kultūru pārstāvošo Ali Farku Turē un Mande jeb Dienvidāfrikas kulturālās skolas audzēkni Toumani, lai arī riskanta, tomēr liks aizdomāties visiem kaut nedaudz par tautu mūziku interesējušamies klausītājiem.

Vērā ņemami fakti par ieraksta tapšanu: vidējais kompozīciju garums tuvojas piecām minūtēm, tikai retumis kāds no mūziķiem improvizatoriski meditatīvā tonī izsaka pa kādai sentencei, turklāt vismaz man personīgi nepazīstamā valodā, kā rezultātā to pie labākās gribas nevar nosaukt par dziedāšanu! Kā jau raksturīgi afrikāņu tautas mūzikas manierei, galveno albuma „masu” sastāda konkrētā skaņdarba centrālā tēma – parasti tās esence ietērpta trīs, varbūt pat četrās notīs, kuras tad arī, tautas valodā izsakoties, „tiek drillētas līdz bezsamaņai” uz riņķi. Tomēr tikai neuzmanīgs klausītājs nepamanīs, ka katrā pantā, cilpā, aplī vai arī kā citādi sauktajā tēmas skanēšanas reizē tai tiek pievienots jauns melodijas slānis, parādās citi akcenti, veidojot to par īsteni cietu riekstu un gluži vai matemātiski analizējamu muzikālo materiālu. Jo uzskatīt ‘In the Heart of the Moon’ par fona ierakstu ir ļaunākais, ko vien kāds slinks mūzikas „patērētājs” var nodarīt ļoti pārdomātam, veiksmīgam ierakstam ar savu „knifu”. Ali Farka brīžiem gluži džeziskā manierē „saspēlējas” un savās solo partijās vai improvizācijās sasaucas ar Toumani un viņa koras (21 stīgas Rietumāfrikas arfas) melodiju. Albuma tapšanā savu roku ģitāras un klavieru spēles veidolā pielicis arī slavenais blūz-roka korifejs Rejs Kūders.

Ar katru albuma skanēšanas brīdi aizvien dziļāk ieslīgstot „āfrikas saules” skavās, īpaši neizbrīna arī fakts, ka albums tapis vienā paņēmienā jeb „take 1”, kur viss albums iespēlēts, tā arī neizslēdzot mikrofonus un neapstādinot ieraksta procesu. Šeit nu beidzot ir sastopama mūzika tās dzīvākajā no iespējamajiem agregātstāvokļiem. Ali Farka smīnot vēl albuma bukletā piebilst, ka ierakstoties ar saviem tautiešiem nekad pirms tam nesamēģinot – tā neesot interesanti. Apsolu nākamreiz šo plati savā disku atskaņotājā ievietot akurāt pēc trim mēnešiem – un tikai lai pārbaudītu, vai 2004.gada jūlijā Nigēras upes krastos ierīkotā improvizētā ierakstu studijā tapusī plate vienlīdz labi izklausās, garām slīdot pirogām, vēlīniem trolejbusiem un sāls kaisītājiem.

Noklausies: ‘Kala’, ‘Ai Ga Bani’, ‘Hawa Dolo’